Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām. Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudassodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Jāņem vērā, ka uzņēmumi dažkārt neapzināti tiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās, īpaši saistībā ar tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem. Tādēļ nepietiekamas sankciju pārbaudes uzņēmumos var novest pie sankciju pārkāpumiem. Visnozīmīgākie sankciju riski Baltijas valstīs ir transporta un loģistikas nozarēs, kā arī saistībā ar dabas resursiem un tehnoloģijām, kuras var izmantot arī militāros nolūkos.

Kādas ir jaunākās sankcijas?

ES nesen ir atjaunojusi sankcijas pret vairāk nekā 2000 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, pagarinot šos ierobežojumus līdz 2025.gada septembrim. Tāpat 24.februārī, sākoties Krievijas pilna mēroga agresijas Ukrainā ceturtajam gadam, ES pieņēma 16.sankciju paketi pret Krieviju. Šī pakete ir izstrādāta, lai vēl vairāk palielinātu spiedienu uz agresoru, un tā ir daļa no ES apņemšanās panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Līdzvērtīgas sankcijas pieņemtas arī attiecībā pret Baltkrieviju. Cita starpā, 24.februārī tika noteikts pilnīgs darījumu aizliegums ar konkrētiem Krievijas infrastruktūras objektiem: tas ietver divas Maskavas lidostas (Vnukovo lidostu un Žukovska lidostu), četras reģionālās lidostas un vairākas ostas, tostarp, Ust-Lugas un Primorskas ostas Baltijas jūras krastā un Novorosijskas ostu Melnās jūras krastā.

Lai arī ASV kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā nav pieņēmusi jaunas nozīmīgas sankcijas pret Krieviju, joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtās sankcijas, tostarp, gan 2025.gada janvārī pieņemtās plašās sankcijas pret daudzām Krievijas finanšu iestādēm, gan arī iepriekš paplašinātais Ārvalstu aktīvu kontroles biroja mandāts noteikt sankcijas pret tām ārvalstu finanšu iestādēm, kas tieši vai netieši būtu iesaistītas pret Krieviju noteikto sankciju apiešanā, īpaši saistībā ar Krievijas militāri industriālo sektoru. 2025.gada sākumā šādas sekundārās sankcijas tika noteiktas pret vienu no lielākajām bankām Kirgizstānā, kurai pēcāk nācās būtiski ierobežot sniegtos pakalpojumus, tajā skaita tika apturēta šīs bankas izsniegto VISA maksājumu karšu darbība un faktiski pārtraukti starptautiskie un daļēji arī vietējie norēķini. Šis risks jāņem vērā arī bankām Latvijā. Arī ES ir tiesības noteikt sankcijas pret personām, kas iesaistītas sankciju apiešanā.

Ko sankciju apiešana var maksāt uzņēmējiem?

Nereti var novērot, ka sankciju pārkāpēji turpina attīstīt sankciju apiešanas shēmas, padarot tās aizvien sarežģītākas un grūtāk konstatējamas. Turklāt diezgan bieži šajās shēmās tiek iesaistīti arī vietējie uzņēmumi.

Piemēram, tipisks sankciju pārkāpums ir, kad vietējais uzņēmējs pārdod sankcijām pakļautas preces uz tādām ar sankciju apiešanas riskiem saistītām valstīm un teritorijām kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kazahstāna, Honkonga, Serbija, Armēnija, u. c. Savukārt negodprātīgi vietējā uzņēmēja partneri šīs preces pēcāk piegādā partneriem Krievijā, potenciāli sniedzot atbalstu Krievijas veiktajai agresijai pret Ukrainu. Nereti šajā ķēdē, lai slēptu pēdas, tiek iesaistīti vēl papildu starpnieki, tostarp arī ES reģistrēti uzņēmumi.