Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldē ir daudzu valsts iestāžu un politiķu solījumu mapītēs. Un, lai arī šo jautājumu risināšanā progress notiek, uzņēmēju attīstību joprojām mēdz kavēt ārkārtīgi grūti izpildāmās vai pat neizpildāmās prasības no valsts puses, par kuru reālo pienesumu var tikai izteikt minējumus. Vaicājam uzņēmējiem – kur viņi izjūt lielāko administratīvo slogu un kas būtu jāmaina?

Jāatrod līdzsvars

"Latvijas enerģētikas nozare saskaras ar ievērojamu administratīvo slogu, kas ietekmē pamatdarbības procesus un jaunu projektu attīstību. Šis slogs visvairāk ietekmē sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, normatīvo aktu izpildi un prasības projektu saskaņošanā," atzīst sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) "AJ Power" uzņēmumu grupas biznesa attīstības vadītāja Anna Rozīte.

Viņa norāda, ka "nozīmīgu birokrātisko slogu rada arī Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kas, lai gan atbalsta zaļā kursa mērķus, ievieš apjomīgas ziņošanas prasības. Uzņēmumiem dažādu regulu un direktīvu ietvaros ir jāsniedz daudz informācijas, kas prasa ievērojamus resursus, radot papildu izmaksas un novirzot uzmanību no reālu projektu īstenošanas uz datu apstrādi un administratīviem uzdevumiem".

Tāpat viņa piebilst, ka "ievērojams laiks jāvelta ilgtspējas ziņojumu sagatavošanai, piemēram, atbilstoši 12 ziņošanas standartiem un vairāk nekā 1000 datu punktiem. Tas ietver sīku datu vākšanu, piemēram, par CO₂ emisijām, energoefektivitātes rādītājiem, ūdens un resursu patēriņu, kā arī piegādes ķēdes ilgtspēju. Šīs prasības būtiski noslogo cilvēkresursus un finanses, īpaši vidēja izmēra uzņēmumiem, kas īsteno zaļos projektus, bet saskaras ar problēmām, lai nodrošinātu detalizētu pārskatu sagatavošanu".