Investīciju pasaule parasti nav statiska. Investori saskaras ne vien ar raksturīgajiem tirgus kāpumiem un kritumiem, bet arī ar pastāvīgu ārējo draudu straumi – no ekonomikas lejupslīdes un ģeopolitiskās spriedzes līdz dabas katastrofām un tehnoloģiskiem traucējumiem. Šie ārējie draudi var izraisīt nestabilitāti, mainīt riska profilus un visu aktīvu klašu kursu.

Nenoteiktības domino efekts

Ņemot vērā daudzās pasaules valstīs notiekošās vēlēšanas, konfliktus un iespējamo “polikrīzi”, kas apdraud finanšu sistēmu, notiek kas līdzīgs nenoteiktības domino efektam. Pat tādi giganti kā “Meta” un “Disney” mazina investīcijas. Tomēr mēģinājums palikt visas krīzes formas “zem viena jumta” ir tikai pārlieku vienkāršoti centieni. Patiesībā dažādas krīzes ietekmē globālo investīciju klimatu katra savā destruktīvā veidā.

Finanšu krīzes saviļņo ekonomiku strauji un globālā mērogā. Politiskās krīzes, lai arī ir nacionālas, nebūt nav izolētas. Ārkārtas situācijas veselības jomā var izraisīt tūlītēju un gandrīz pilnīgu ekonomikas apstāšanos. Klimata pārmaiņas, dabas katastrofas un vides degradācija galvenokārt izposta vietējo ekonomiku.

Turklāt dažādām aktīvu klasēm ir savi “pārslēgšanās punkti”. Akcijas parasti cieš ievērojamus zaudējumus sākotnējās krīzes stadijās, jo investori “pārslēdzas” uz drošākiem aktīviem. Tādām drošām precēm kā zelts un sudrabs stabilitātes dēļ cenas bieži vien palielinās. Savukārt tādas rūpniecības preces kā nafta un varš var piedzīvot cenu kritumu. Komerciālo īpašumu, īpaši krīzes smagi skartajās nozarēs, vērtība var mazināties. Dzīvojamā nekustamā īpašuma vērtība varētu būt noturīgāka. Stabilu valstu valdību izlaisto obligāciju vērtība pieaug. Taču uzņēmumu izlaisto obligāciju vērtība var mazināties paaugstināta saistību neizpildes riska dēļ.

Ekonomiskā katastrofa

Runājot par finanšu krīzēm, būtu nepareizi runāt par 2008.gadu, vispirms neapskatot 1929.gada krīzi. 1929.gadā notikušais Volstrītas bankrots iezīmēja Lielās depresijas – 20.gadsimta smagākās ekonomiskās katastrofas – sākumu.