Kādi izdevumi ir attiecināmi uz saimniecisko darbību?
2021-10-28
Helēna Rozalinska, iBizness
Ziedi un dekoratīvie augi birojā, tēja un kafija – šīs, no vienas puses, ir pilnīgi pašsaprotamas lietas birojos, bet, no otras, – vai izdevumus par to iegādi var attiecināt uz saimniecisko darbību? Uzņēmēju un Valsts ieņēmumu dienesta izpratne šajos jautājumos ir atšķirīga – kas vieniem ir pašsaprotama biroja labiekārtošana, lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošu darba vidi, tas otriem ir nodokļu objekts. Skaidrojam, ko par šo tēmu saka Valsts ieņēmumu dienests, grāmatvedības un nodokļu speciālisti.
Revidenta skatījums
Katrīna Linarte, zvērināta revidenta palīdze publikācijā Ko var iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos? (iFinanses, 20.07.2021.) atgādina būtisko – uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā.
Izdevumi par ziedu, balonu un citu rotājumu iegādi diez vai ietilps pakalpojuma cenā. Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, frizieris, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus.
Ja ir jāizvērtē telpu aprīkošanas un iekārtošanas jautājums, tad jāņem vērā tas, vai izdevumi telpu iekārtošanai un aprīkošanai ir ar mērķi nodrošināt komfortablus un mūsdienu izpratnei atbilstošus apstākļus darba vietā, un vai šis pirkums vērsts uz nodokļa maksātāja tālāko ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanu. Tātad ir jākonstatē saikne starp iegādāto pirkumu un tālāk sniegto pakalpojumu vai realizēto preci. Piemēram, klientam ir svarīgi labvēlīgi apstākļi, jo tad tas jūtas komfortabli un vēlēsies atnākt vēl, līdz ar to pieaugs uzņēmuma peļņa - šādā gadījumā varētu novērot saikni starp dīvāna iegādi klienta komforta nodrošināšanai un uzņēmuma peļņas paaugstināšanai. Savukārt darba devēja vēlme radīt ērtus apstākļus darbiniekiem faktiski vērsta uz to, lai darbinieki pie sava darba devēja justos nodrošināti ar labiem darba apstākļiem, kas motivē darba pienākumus veikt kvalitatīvi - tā ir saikne starp labvēlīgiem darba apstākļiem un produktivitātes paaugstināšanu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” paredz atpūtas telpu ierīkošanu darba vietās. Uzņēmumam ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem telpu iekārtošanai un aprīkošanai, ja tie ir paredzēti sava uzņēmuma ar nodokli apliekamo darījumu vai administratīvās darbības nodrošināšanai.
Taču jāpievērš uzmanība samērīguma principam. Piemēram, ja ziedu, augu un rotājumu nebūs – vai bez tiem klienti un darbinieki nejutīsies komfortabli, būs nemotivēti un darba vide neatbildīs mūsdienu izpratnē normāliem apstākļiem?
Nodokļu konsultanta skatījums
Inga Jomanta, "Leinonen" vecākā nodokļu konsultante skaidro, ka laika gaitā pieeja attiecībā uz izdevumiem, kurus var attiecināt uz saimniecisko darbību, ir mainījusies. Piemēram, agrāk izdevumi par dzeramā ūdens iegādi un atpūtas telpas iekārtošanu darbiniekiem tika uzskatīti par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet tagad šāda veida izdevumi ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Attiecīgi likumdevējs UIN likuma 8. pantā ir definējis noteikta veida izdevumus, kas tā izpratnē nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Pie šādiem izdevumiem pieskaita, piemēram, dāvinājumus, reprezentatīvu automobili, darbinieku izklaides izdevumus, izdevumus par kafiju un tēju, kā arī nelielām uzkodām darbiniekiem.
Ne viens vien uzņēmums, kurš vēlējies veikt izmaiņas statūtos, iekļaujot daļu vai akciju kategorijas, ir saskāries ar problēmu – Uzņēmumu reģistrs atsaka izdarīt izmaiņas, pieprasot detalizētu informāciju, kas būtiski paildzina un sarežģī izmaiņu veikšanu. Šobrīd Uzņēmumu reģistrs šo praksi ir mainījis. Kādas izmaiņas veiktas, kāpēc tās bija nepieciešamas un vai jaunā kārtība atrisinās problēmu?
Juridiskie padomi
09:00, 16. Sep. 2025
Būvniecības ieceres īstenošanas procesā gan būvnieki, gan pasūtītāji nereti saskaras ar pārmērīgām prasībām un sarežģītu realizācijas procesu. Tāpēc Būvniecības likumā top grozījumi, kuru mērķis ir veicināt nekustamo īpašumu attīstību. Kas mainīsies?
Juridiskie padomi
06:00, 15. Sep. 2025
Ar digitālo piekļūstamību bieži tiek saistīti tehniski risinājumi, bet līdz ar tehniskajām prasībām svarīga loma piekļūstamības nodrošināšanā ir arī tekstuālajai informācijai – tās skaidrībai, saprotamībai un uztveramībai. Kas piekļūstamības jomā jāatceras, izmantojot tekstuālu informāciju?
Juridiskie padomi
06:00, 11. Aug. 2025
Iegādājoties nekustamo īpašumu, var gadīties, ka tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šāds statuss uzliek noteiktus ierobežojumus jaunā īpašnieka darbībām ar īpašumu. Kādi ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidi? Kas jāņem vērā, iegādājoties šādu īpašumu?
Juridiskie padomi
06:00, 31. Jūl. 2025
Finanšu instrumentu tirgus Latvijā joprojām ir salīdzinoši mazs un arvien plašākam tirgus dalībnieku lokam kļūst aktuāls jautājums – kā piedalīties tirgū, nepārkāpjot spēles noteikumus? 2025.gada 18.martā Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu, kurā pirmo reizi Latvijā divas personas apsūdzētas par nelikumīgām manipulācijām biržā “Nasdaq Riga”. Apskatām, kas jāņem vērā, lai darbība netiktu klasificēta kā manipulācija!
Juridiskie padomi
10:00, 30. Jūl. 2025
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Juridiskie padomi
06:00, 25. Jūl. 2025
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiskie padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiskie padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiskie padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiskie padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiskie padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiskie padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiskie padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiskie padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiskie padomi
09:00, 11. Jūn. 2025