Kad man jautāja viedokli par šo sabiedrībā samērā neērto jautājumu, es ilgi nespēju pieņemt lēmumu – rakstīt vai labāk tomēr paturēt savu pieredzi un viedokli pie sevis. Sabiedrība var nesaprast, jo ne visi prot paskatīties uz sevi no malas un – vēl vairāk – ne visi prot pasmieties paši par sevi. Tomēr es riskēšu un ļoti centīšos nebūt aizvainojošs, kā arī raisīt pārdomas, kas kādam, cerams, palīdzēs arī mainīties un augt.

Reiz mani uzaicināja rīkot apmācības Ventspilī. Braucu turp no Liepājas, kur mācības beidzās plkst. 18.00, un mans vienīgais mērķis bija nokļūt kādā Ventspils viesnīcā, lai nākamajā dienā jau plkst. 13.00 startētu un iedvesmotu cilvēkus noticēt pašiem sev, kā arī palīdzētu apgūt kādu jaunu pārdošanas tehniku.

Izmantojot mājaslapu Booking.com, atradu Ventspilī viesnīcu, kurā atrodas arī skaistumkopšanas salons. Ne mirkli nedomājot, atradu "Google" tās tiešo numuru uz zvanīju. Ārā lietains, agrs pavasaris. Saku: "Labdien! Atradu jūsu viesnīcu bukingā. Tur teikts, ka pieejams numuriņš par 20 eiro. Vai tas tiesa, un vai šis numurs ir brīvs?" Otrā galā sieviete vienmuļā balsī atbildēja: "Jā, brīvs, mums ir nesezona, un tas maksā 20 eiro."

Es turpināju: "Izlasīju, ka viesnīcā darbojas arī skaistumkopšanas salons. Ja es būtu pie jums plkst. 19.30, vai varētu tai laikā pierakstīties uz masāžu, manikīru, pedikīru?" Uz to saņēmu noliedzošu atbildi, jo meitenes strādājot līdz plkst. 20.00 un neviena ilgāk palikt nevēlēšoties. Centos pierunāt – bet varbūt tomēr? Uz to saņēmu atbildi: "Kungs, viņām visām ir ģimenes!" Es samierinājos ar situāciju, vairs neko nevaicāju un tikai paziņoju, lai mani gaida, jo tāpat palikšu viesnīcā.