Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko aprīlī publicēto Senāta spriedumu apkopojumu komerctiesībās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Ieraksta par personas īpašuma tiesību uz transportlīdzekli juridiskā daba
Transportlīdzekļa reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav konstitutīvas nozīmes īpašuma tiesības iegūšanai, tās mērķis ir nodrošināt transportlīdzekļu uzskaiti un satiksmes drošības kontroli. Īpašuma tiesības esība ir priekšnoteikums tam, lai transportlīdzekli varētu reģistrēt uz personas kā īpašnieka vārda. Īpašuma tiesība uz transportlīdzekli tiek iegūta tādā pašā kārtībā kā uz citām kustamām lietām.
Nomaksas pirkums, ar kuru pārdevējs paturējis īpašuma tiesību uz pārdoto lietu līdz tam laikam, kamēr nav galīgi samaksāta pirkuma maksa
Ja nomaksas pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs ar līguma noslēgšanu iegūst pārdoto kustamo lietu savā faktiskajā valdījumā, īpašuma tiesību uz to iegūstot tikai ar visas pielīgtās maksas samaksu, pēc visas pirkuma maksas samaksas jauna jeb atkārtota lietas nodošana nav nepieciešama un pircējs no faktiskā valdītāja jeb turētāja kļūst par viņam iepriekš nodotās lietas īpašnieku.
SKC-39/2026 Sabiedrības dalībnieka un valdes locekļa atbildības nošķiršana
Sabiedrības dalībniekam, kurš vienlaikus ir arī tās valdes loceklis, par viņam piederošo kapitāla daļu atsavināšanu nevar iestāties valdes locekļa atbildība pret sabiedrību.
Zemesgabala īpašnieka pienākums uzņemties atbildību par atkritumiem tā teritorijā
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu par zemes īpašumā prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu var būt atbildīgs gan zemes īpašnieks, gan attiecīgo atkritumu radītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams vērsties pret faktisko piesārņotāju, atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas zemesgabala īpašniekam. Piemēram, ja faktiskā atkritumu radītāja (kapitālsabiedrība) ir likvidēta un izslēgta no komercreģistra, šādai kapitālsabiedrībai nepiemīt spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem, tostarp tādiem, kas izriet no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta 4.daļas. Tātad, lai arī atkritumu faktiskais radītājs ir identificēts, tas vairs nepastāv, tādēļ tam nevar uzlikt publiski tiesisku pienākumu nodot atkritumus apsaimniekotājam.
Atkritumu radītāja statuss kā personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība
Atkritumu radītāja statuss un no tā izrietošais pienākums nodot atkritumus apsaimniekotājam ir personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība, kas izbeidzas līdz ar šīs kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Valsts, pārņemot likvidētas kapitālsabiedrības mantu, neiegūst atkritumu radītāja statusu un no tā izrietošos pienākumus, tostarp pienākumu segt apsaimniekošanas izmaksas par atkritumiem, kas tikuši radīti likvidētas kapitālsabiedrības darbības laikā citai personai piederošā nekustamajā īpašumā.
SKA-8/2026 Personas prasījuma par negūtās peļņas atlīdzināšanu izvērtējumā vērā ņemamie apstākļi
Izvērtējot personas prasījumu atlīdzināt negūto peļņu, nozīme ir tam, kāda situācija būtu pastāvējusi, ja iestāde nebūtu rīkojusies prettiesiski, jeb, citiem vārdiem, kāda būtu iespējamā notikumu attīstības gaita, ja iestāde nebūtu pieļāvusi konkrēto kļūdu un izdevusi prettiesisko administratīvo aktu. Šajā vērtējumā ir nozīme visiem pierādījumiem, kas pamato pietiekami drošu peļņas negūšanu sakarā ar konkrēto aizskārumu, tostarp pašas personas iesniegtajam neiegūtās peļņas aprēķinam.
Ar to vien, ka iestāde ir pieļāvusi kādu prettiesisku rīcību, nav pietiekami, lai apmierinātu personas prasījumu par jebkuru mantisko zaudējumu atlīdzinājumu, jo ir nepieciešams konstatēt, ka personai tiešām nodarīti zaudējumi tajā apmērā, kādu persona prasa. Zaudējumu noteikšana, balstoties tikai uz pieņēmumiem, nav pieļaujama.
SKA-129/2026 Nozāģēta aizsargājamā koka stumbra novākšana
Tiesību normas neparedz, ka aizsargājami var būt tikai augtspējīgi koki. Ja aizsargājamais koks ir ticis nozāģēts, tad, lemjot par šā koka stumbra novākšanu, ir jāizvērtē, vai tam joprojām piemīt zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
No Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 46.2.apakšpunkta izriet, ka arī pretlikumīgi nozāģēta aizsargājamā koka stumbru atļauts novākt tikai tad, ja šis koks nav dzīvotne kādai īpaši aizsargājamai sugai.
