Piektdien, 13. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 milj. eiro apmērā. Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm, informē Finanšu ministrija (FM).
Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023.gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
Gatavojot vidēja termiņa valsts budžetu, FM pagājušā gada nogalē aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.–2025. gadam. Rādītāji tika aktualizēti, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku pirmajos trīs pērnā gada ceturkšņos, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs šogad. Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstās uz konservatīviem pieņēmumiem. Vienlaikus ministrija izvērtēja arī ārējās un iekšējās vides riskus, un jānorāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos.
Latvijas ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmē situācija tās galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, no kurām liela daļa ir starp Krievijas kara un cenu kāpuma visvairāk skartajām valstīm. 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%, savukārt 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts 3% līmenī. Vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstīs 2022.gada laikā ir bijusi augstāka, nekā tika prognozēts uzreiz pēc kara sākuma un straujā energoresursu cenu lēciena, un spēcīgāka negatīvā ietekme vairāk būs jūtama 2023.gada pirmajā pusē.
Inflācijas prognoze 2022.gadam ir 17,3% un 2023.gadam ir 8,5%, kas ir attiecīgi par 0,8 un 2 procentpunktiem vairāk nekā augusta prognozē. Augstāka inflācijas prognoze ir saistīta galvenokārt ar energoresursu, it īpaši dabasgāzes un ar to saistīto siltumenerģijas cenu kāpumu, kā arī pārtikas cenu palielināšanos un spēcīgākiem otrās kārtas efektiem. Nākamajos gados inflācijas spiediens mazināsies, un līdz 2025 gadam tā stabilizēsies 2,0% līmenī. Lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka ir sākusi palielināt procentu likmes. Tādējādi ir jāspēj salāgot monetāro un fiskālo politiku tā, lai maksimāli mazinātu inflācijas straujo kāpumu.
Papildu pasākumu īstenošanai 2023.gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 milj. eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 milj. eiro apmērā. Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 milj. eiro.
