Saistībā ar jauno kārtību par vienoto amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) reģistrāciju, kas visā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā 2025.gada 1.decembrī, Latvijai saistoša būs kārtība, kurā ir noteikta divu posmu reģistrācijas sistēma. Šādu lēmumu, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”, 2025.gada 21.janvārī pieņēma Ministru kabinets (MK), informē Patentu valde.
ES Padome un Eiropas Parlaments 2023.gada 16.novembrī pieņēma regulu 2023/2411 par amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN aizsardzību (ĢIN regula), kas paredz, ka no 2025.gada ĢIN būs vienota tiesiskā aizsardzība visās ES dalībvalstīs. Šis regulējums stāsies spēkā 2025.gada 1.decembrī.
Saskaņā ar MK rīkojumu Patentu valde ir noteikta par atbildīgo iestādi amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai Latvijā, savukārt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes pienākums būs izskatīt apelācijas iesniegumus par Patentu valdes lēmumiem (apelācijas lietas) un trešo personu iebilduma iesniegumus pret amatniecības un rūpniecības ražojumu ĢIN reģistrāciju.
Tāpat ar MK rīkojumu noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir kompetentā iestāde, kas pēc Patentu valdes pieprasījuma veiks iesniegto pašdeklarāciju kontroli, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību specifikācijām.
ĢIN regula paredz divu posmu reģistrācijas procedūru:
- pirmais posms – atsevišķs ražotājs vai ražotāju grupa iesniegs pieteikumu kādā no ES dalībvalstu iestādēm. Dalībvalsts kompetentā iestāde vērtēs pieteikumu, īstenos valsts iebildumu procedūru un pēc pozitīva izvērtējuma iesniegs pieteikumu ES Intelektuālā īpašuma birojam;
- otrais posms – ES Intelektuālā īpašuma birojs izskatīs pieteikumu, veicot iebildumu procedūru un pieņemot lēmumu piešķirt vai atteikt aizsardzību. ES Intelektuālā īpašuma birojs veiks arī attiecīgās procedūras attiecībā uz trešo valstu ĢIN. Kad būs pieņemts lēmums par reģistrāciju, ES Intelektuālā īpašuma birojs ES reģistrā reģistrēs amatniecības un rūpnieciskā ražojuma nosaukumu, veidu, izcelsmes valsti vai valstis un iesniedzēja nosaukumu.
Lai amatniecības vai rūpniecības ražojuma nosaukums kvalificētos aizsardzībai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ražojumam ir jāatbilst šādām prasībām:
- ražojuma izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;
- ražojuma konkrētā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
- vismaz viens ražojuma ražošanas posms notiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Plānots, ka ražotājs pašdeklarāciju kopā ar ĢIN pieteikumu iesniegs Patentu valdei, kas pārbaudīs, vai pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa. Ja Patentu valde ir pārliecinājusies, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un konsekventa, un tai nav citu iebildumu attiecībā uz atbilstību, kompetentā iestāde izdos sertifikātu par atļauju izmantot ĢIN attiecīgajam ražojumam vai atjaunos esošo sertifikātu. Ja pašdeklarācijā būs acīmredzamas kļūdas vai neatbilstības, ražotājam tiks dota iespēja pašdeklarāciju papildināt vai labot.
Gadījumā, ja Patentu valde pašdeklarācijā un ražojuma specifikācijā konstatēs neatbilstības, tā var lūgt PTAC veikt pašdeklarācijā aprakstītā ražojuma atbilstības kontroli. Ražotājam būs jāuzņemas pilna atbildība par to, lai nodrošinātu, ka pašdeklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga, konsekventa un pareiza, un – neskarot zinātības un tirdzniecības noslēpumu aizsardzību – būtu jāspēj sniegt nepieciešamos pierādījumus, kas ļauj pārbaudīt šo informāciju.
Lai novērstu krāpniecisku un maldinošu praksi, ir svarīgi uzraudzīt ĢIN izmantošanu tirgū, tādējādi nodrošinot, ka ar ĢIN apzīmētu produktu ražotāji saņem pienācīgu atlīdzību par savu ražojumu pievienoto vērtību. Tāpat ir svarīgi uzraudzīt, ka personām, kas pārkāpj ar ĢIN piešķirtās tiesības, tiek liegts pārdot neatbilstīgus ražojumus, tajā skaitā arī pret nelikumīgu saturu tiešsaistē. Šo kontroli veiks Valsts policija, kam ir tiesības sākt administratīvā pārkāpuma procesu par ĢIN pārkāpumiem, izņemot par pārkāpumiem saistībā ar ES aizsargātu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanu.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kompetence ir regulā 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, kas nosaka muitas rīcību gadījumos, kad ir aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz ĢIN, precēm, kuras atrodas vai būtu jāatrodas muitas kontrolē ES teritorijā.
ĢIN regula nosaka arīdzan, ka ES dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi par sodiem, ko piemēro par ĢIN regulas pārkāpumiem. Latvijā Preču zīmju likums paredz administratīvos sodus par ĢIN pārkāpumiem, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro, bet juridiskajai personai — līdz 600 naudas soda vienībām jeb 3000 eiro.
