Lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu, Saeima 12. maijā otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Komerclikumā, informē Tieslietu ministrija.

Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt valsts institūcijām informāciju par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu shēmas, krāpniecību un korupciju.

Grozījumos paredzēts visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā (UR). Informācija par vārda akciju turētājiem UR jāiesniedz, tiklīdz veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, UR jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.

Vienlaikus grozījumos paredzēti vairāki jaunumi, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan sabiedrību ar ierobežotu atbildību procedūru veikšanu. Ar grozījumiem modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas kārtība, kā arī akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentu pieejamība un akcionāru sapulces norises kārtība, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus nodrošinot primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, lai dotu iespēju akciju sabiedrībām gada laikā iesniegt visu nepieciešamo informāciju UR. Akciju sabiedrības, kuras nebūs izpildījušas šo pienākumu un nebūs atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.