Covid-19 pandēmijas un ārkārtējās situācijas laikā uz amatpersonām attiecināmi nedaudz atšķirīgi noteikumi kā uz citiem strādājošajiem. Noteiktas nianses jāņem vērā gan attālinātā darba noteikšanā, gan dīkstāvē un vakcinācijā. Būtiskākais apkopots Labklājības ministrijas informatīvajā materiālā.

Par amatpersonām

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 8. punktu amatpersona ir fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu. Atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 1. daļas 25. punktam valsts amatpersona ir arī Iekšlietu ministrijas (IM) sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 2. panta 2. daļu IM sistēmā ietilpst IM padotībā esošās iestādes – Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 1. daļas 9. un 22. punkts nosaka, ka valsts amatpersona ir Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks. Saskaņā ar šā likuma 4. panta 2.1 daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata – dienesta – pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām – izlūkošanu, pretizlūkošanu, operatīvo darbību, izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību. Tāpat likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 1. daļas 10. un 17. punktā noteikts, ka valsts amatpersonas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi. Līdz ar to MK noteikumos Nr. 662 ietvertais regulējums ir attiecināms arī uz visām amatpersonām. 

Tādējādi ar jēdzienu – amatpersona – saprotama jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe, valsts drošības iestāžu amatpersonas.

Savukārt attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem MK noteikumos Nr. 662 un rīkojumā Nr. 720 ir iekļauta speciāla norma.

Saskaņā ar rīkojuma Nr. 720 5.3. punktu valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Līdz 2021. gada 15. novembrim darba devējs situācijā, kad amata pienākumu veikšanai klātienē nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, bet amatpersonai šāda sertifikāta nav – primāri izvērtē, vai nav iespējams noteikt amata pienākumu izpildi attālināti vai arī pārceļ amatpersonu citā amatā, kura pienākumu izpildi var veikt attālināti.

Tāpat darba devējs var arī pieņemt lēmumu, ka savus darba pienākumus amatpersona var veikt ar testēšanas sertifikātu. Šādā gadījumā izmaksas testa veikšanai amatpersona sedz no saviem līdzekļiem, izņemot rīkojuma Nr. 720 5.5. punktā minētajos gadījumos, kad testa izmaksas sedz darba devējs, proti, amatpersonām, kuras nodarbinātas sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs (drošības un glābšanas dienestu darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki) un kuras uzsākušas vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeigušas vakcinācijas kursu.

Pārcelšana

Darba devējs izdod rakstveida rīkojumu, ar kuru amatpersona tiek pārcelta.

Pārcelšanas tiesiskais pamats norādīts:

  • Valsts civildienesta ierēdņiem – Valsts civildienesta likuma 37. pantā. Tostarp 37. pants attiecas arī uz specializētā valsts civildienesta ierēdni (nodarbināts diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā (VID));
  • IM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 12. pantā;
  • Valsts drošības iestāžu amatpersonām – Valsts drošības iestāžu likuma 29. pantā.

Ja pārcelšanu vai darbu attālināti nav iespējas īstenot kādu objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, nav citu amatu, kuru veikšanai nav nepieciešams sertifikāts, darbu attālināti nav iespējams veikt amata specifikas dēļ), vai amatpersona atsakās veikt testu par saviem līdzekļiem, tad amatpersonai var noteikt dīkstāvi vai arī amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes.

Dīkstāve

Papildus augstāk minētajam par dīkstāves regulējumu norādāms, ka arī uz amatpersonām attiecināma DL 74. panta 2. daļa, tostarp, ja dīkstāve rodas amatpersonas rīcības rezultātā, tad amatpersona par dīkstāves laiku atlīdzību nesaņem. Saskaņā ar:

  • Valsts civildienesta likuma 2. panta 4. daļu valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba samaksu. Tostarp minētais attiecas arī uz specializētā valsts civildienesta ierēdni – nodarbināts diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, VID;
  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 3. panta 2. daļu uz amatpersonu attiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ;
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta 3. daļu biroja amatpersona ir nodarbināta valsts dienesta attiecībās, un tās nodarbinātības tiesiskajām attiecībām piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba samaksu;
  • Valsts drošības iestāžu likuma 18. panta 2. daļu darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas valsts drošības iestāžu dienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas, ciktāl attiecīgos jautājumus nenosaka Valsts drošības iestāžu likums.

Darba devējs pieņem rakstveida rīkojumu, ar kuru amatpersonai tiek noteikta dīkstāve, kurā jānorāda dīkstāves pamatojums un termiņš. Rīkojumā būtu jāietver norāde par amatpersonas pienākumu informēt darba devēju, ja mainās dīkstāves pamatā esošie apstākļi.

Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

Darba devējs pieņem rakstveida rīkojumu, ar kuru atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes. Rīkojumā jānorāda atstādināšanas pamatojums un atstādināšanas termiņš, kā arī tas vai darba samaksa tiek saglabāta vai nē.

Atstādināšanas tiesiskais pamats un nosacījumi, tostarp vai darba samaksa tiek saglabāta, norādīti:

  • Valsts civildienesta ierēdņiem – Valsts civildienesta likuma 39. pantā. Minētais pants attiecas arī uz specializētā valsts civildienesta ierēdni – nodarbināts diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, VID;
  • IM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 14. pantā;
  • KNAB amatpersonām – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 6.2 pantā;
  • Valsts drošības iestāžu amatpersonām – Valsts drošības iestāžu likuma 32. pantā.

Saskaņā ar rīkojuma Nr. 720 5.2. punktu, ja amatpersona vakcināciju nav uzsākusi vai pabeigusi noteiktajā termiņā (līdz 2021. gada 15. novembrim), darba devējs amatpersonu atstādina no amata pienākumu veikšanas.

Dienesta attiecību izbeigšana

Rīkojums par dienesta attiecību izbeigšanu ir administratīvais akts, tāpēc jāievēro Administratīvā procesa likuma 67. pants.

Dienesta attiecību izbeigšanas tiesiskais pamats norādīts:

  • Valsts civildienesta ierēdņiem – Valsts civildienesta likuma 41. pantā. Minētais pants attiecas arī uz specializētā valsts civildienesta ierēdni – nodarbināts diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, VID;
  • Valsts civildienesta attiecības diplomātiskajā dienestā izbeidzas Valsts civildienesta likuma 41. pantā paredzētajos gadījumos un Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 16. pantā minētajos gadījumos;
  • IM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. pantā norādīti atvaļināšanas no dienesta pamati;
  • KNAB amatpersonām – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 6. pantā;
  • Valsts drošības iestāžu amatpersonām – Valsts drošības iestāžu likuma 37. pantā norādīti atvaļināšanas no dienesta pamati.