Turpmāk lieliem starptautiskiem uzņēmumiem jāpublicē katrā Eiropas Savienības (ES) valstī maksāto nodokļu apjoms, tādējādi novēršot nodokļu apiešanu, ko nosaka Eiropas Padomes (EP) deputātu apstiprinātā jaunā direktīva.
Starptautiskiem uzņēmumiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 750 milj. eiro un kuri darbojas vairākās ES valstīs, būs turpmāk jāpublicē nodokļu apjoms, ko tie maksā katrā dalībvalstī. Tādi paši noteikumi attieksies arī uz šādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Informācija arī būs jādara publiski pieejama internetā mašīnlasāmā formātā, izmantojot vienotu veidni.
Detalizēta ziņošana – lielāka pārredzamība
Saskaņā ar EP deputātu apstiprināto vienošanos, lai atvieglotu paustās informācijas lietošanu un vairotu pārredzamību, sniegtie dati būs jāiedala pēc konkrētiem aspektiem. Šādi aspekti cita starpā būs uzņēmuma darbību veids, pilnas slodzes darbinieku skaits, peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļa nomaksas, uzkrātā un samaksātā ienākuma nodokļa un uzkrātās peļņas apjoms.
Papildu pasākumi, lai novērstu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību
Arī meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kuru ienākumi nesasniegs 750 milj. eiro, arī būs jāpublicē informācija par nodokļiem, ja radīsies aizdomas, ka šie meitasuzņēmumi vai filiāles pastāv tikai tāpēc, lai palīdzētu uzņēmumam apiet jaunās prasības par pārskatu sniegšanu.
Saskaņā ar dažiem nosacījumiem starptautiski uzņēmumi varēs īslaicīgi neievērot dažas prasības par pārskatu sniegšanu, taču šādu nosacījumu apmērs ir ļoti ierobežots.
Ārpusteritoriāls tvērums
Saskaņā ar direktīvu šādos nodokļu pārskatos būtu jāiekļauj arī nodokļi, kas maksāti "nodokļu oāzēs" – valstīs ārpus ES, kuras ir ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (tā dēvētajā ES melnajā sarakstā un pelēkajā sarakstā). Jaunā direktīva liks atklāt nodokļu oāžu dēļ zaudētos nodokļu ieņēmumus, lai arī EP deputāti sākotnēji vēlējās stingrākus noteikumus, kas novērstu peļņas novirzīšanu uz nodokļu oāzēm.
Pagājušā gada janvārī Eiropas Parlaments norādīja, ka seši no 20 lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis, turklāt divas no sešām lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis. Pētījumā, ko veicis ES Nodokļu novērošanas centra direktors, secināts, ka aptuveni 80% no ES slēptās peļņas tiek novirzīta uz ES nodokļu oāzēm.
Turpmākie soļi
Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Tad dalībvalstīm 18 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāizpilda pirmie direktīvas nosacījumi līdz 2024. gada vidum.
Pieņemot tiesību aktu ceturtdienas plenārsēdē, tika noslēgts likumdošanas process, kas dažu dalībvalstu valdību vilcināšanās dēļ ieilga piecu gadu garumā.
Direktīvā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula. Noteikumi tiks pārskatīti pēc četriem gadiem, un to spēkā esamības termiņš pēc novērtēšanas tiks pagarināts.
