Stiprinot būvspeciālistu un arhitektu uzraudzību, kā arī to sertificēšanas iestāžu kapacitāti uzraudzības veikšanai, no 2025.gada 1.janvāra tiek paaugstināta būvspeciālistu un arhitektu uzraudzības maksa, vienlaikus sertificētiem arhitektiem būtiski samazinot maksu par atkārtotu kompetences novērtēšanu un maksu par profesionālās pilnveides pārbaudi, informē Ekonomikas ministrija.
Lai nosegtu pieaugušās izmaksas par būvspeciālistu uzraudzību, no 2025.gada būvspeciālistiem par katru aktīvo darbības sfēru vidēji būs jāmaksā 255 eiro/gadā (līdz šim 180 eiro/gadā). Vienlaikus paaugstināta arī maksa par kompetenču, prasmju un zināšanu līmeņa novērtēšanu un profesionālās pilnveides pārbaudi līdz 250 eiro, piemērojot samazinātu likmi 130 eiro apmērā, ja pārbaude tiek veikta daļējā apjomā.
Savukārt, lai stiprinātu arhitektu kompetences pārbaudes iestādes kapacitāti sūdzību izskatīšanā, ņemot vērā strauji pieaugošo sūdzību skaitu un izskatāmo jautājumu sarežģītību, kā arī līdzsvarotu inflācijas ietekmē pieaugušās izmaksas, kas noteiktas Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādī, no 2025.gada kopējās uzraudzības izmaksas arhitektu sertifikātiem būs 350 eiro/gadā (šobrīd 214 eiro/gadā), savukārt sertifikātiem ar atviegloto uzraudzību uzraudzības maksa noteikts 150 eiro/gadā (šobrīd 100 eiro/ gadā).
Vienlaikus samazināta maksa par atkārtotu kompetences novērtēšanu no 960 eiro uz 400 eiro un maksa par profesionālās pilnveides pārbaudi no 240 eiro uz 90 eiro, ņemot vērā, ka tiek samazināts šo pārbaužu apjoms, jo sertificētiem arhitektiem nav nepieciešama tik apjomīga pārbaude kā pretendentiem, kuri nāk sertificēties pirmo reizi.
To paredz 2024.gada 20.augustā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.100 “Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis” un grozījumi MK noteikumos Nr.189 “Arhitektu kompetences pārbaudes iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis”.
Grozījumi tika izstrādāti, balstoties uz nozares pārstāvju iesniegtiem aprēķiniem par uzraudzības un pārbaudes darbību īstenošanas faktiskajām izmaksām, kas tādējādi nepieciešami arī inflācijas ietekmē pieaugušo reālo izmaksu līdzsvarošanai atbilstoši aktuālajai ekonomiskajai situācijai. Kopš 2019.gada šīs maksas nebija atjauninātas, kas inflācijas ietekmes dēļ kļuvušas neatbilstošas reālajai situācijai valstī, jo pakalpojumu sniegšanas izmaksas ir pieaugušas, ņemot vērā gan cilvēkresursu un pakalpojumu izmaksu sadārdzinājumu, gan pārskatīto pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo laiku, tehnoloģiskos risinājumus un veicamās darbības atbilstoši pašreizējām kvalitātes prasībām pakalpojumu nodrošināšanā.
