Lai ieviestu efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, izstrādāti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Grozījumu mērķis ir ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros, lai

  • mazinātu ēnu ekonomikas riskus;
  • mazinātu nodokļu nenomaksāšanas riskus un nodokļu parādu uzkrāšanās riskus;
  • uzlabotu nodokļu administrēšanas procesu, nodrošinot datus risku analīzei gan uzraudzības pasākumiem, gan nodokļu nenomaksāšanas prevencijai. 

Ikgadējas pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2021.gadā liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir viens no augstākajiem ēnu ekonomikas līmeņiem. Lai gan laika posmā no 2015.gada līdz 2020.gadam ir panākts straujš un būtisks ēnu ekonomikas sarukums, 2021.gadā tika novērots neliels ēnu ekonomikas pieaugums (31,2%). 

Viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku ir norēķinu nestabilitāte un prognozējamības trūkums. Būvkomersantu sniegtā informācija liecina, ka praksē bieži novēroti gadījumi, kad būvdarbu veicējs norēķinās ar savu apakšuzņēmēju novēloti, norēķinās daļēji vai nenorēķinās vispār. Apakšuzņēmējs, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu, izpildītiem būvdarbiem vai nesaņemot to laicīgi, nespēj norēķināties ar saviem darbiniekiem, kā arī nespēj segt savas saistības pret valsti, uzkrājot parādus. Lai mazinātu parādu veidošanās risku, kā arī izvairītos no maksātnespējas draudiem, uzņēmēji ir spiesti daļēji ieiet ēnu zonā, norādīts likuma grozījumu anotācijā.

Šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums paredz pienākumu būvkomersantam elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā reģistrēt un iesniegt vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un to vērtībām.

Grozījumi izsludināti 2022.gada 13.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē.