Sagatavots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts un veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, lai pārņemtu prasības, kas izriet no 2023.gada 5.janvārī spēkā stājušās Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas. Ilgtspējas direktīva paredz aizstāt Nefinanšu ziņojumu sagatavošanas prasības, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības un nodrošinot, ka noteiktām sabiedrībām ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi par tādiem jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, informē Finanšu ministrija.

Ilgtspējas direktīvas prasības attieksies uz lielām sabiedrībām un lielām koncerna mātes sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, trešo valstu sabiedrību meitas sabiedrībām un filiālēm pie noteiktiem kritērijiem. Pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu tiks ieviests pakāpeniski, sākot ar 2024.pārskata gadu, un tas attieksies uz tādām lielām finanšu institūcijām un sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū (proti, uz sabiedrībām, uz kurām jau pašlaik attiecas prasības par nefinanšu paziņojuma sagatavošanu).

Ar 2025.gada 1.janvāri prasības attieksies uz visām lielajām sabiedrībām, uz kurām šobrīd vēl neattiecas prasības par nefinanšu paziņojumu sniegšanu un kas pārsniedz divus no trim kritērijiem:

• bilances kopsumma — 25 milj. eiro;
• neto apgrozījums — 50 milj. eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.