Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. martā pieņemto rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemēram, darbaspēka vai materiālu / izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) skaidro, ka līguma neizpilde, tostarp neizpilde noteiktajā termiņā, var tikt objektīvi pamatota ar neparedzētiem apstākļiem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Līdz ar to jebkura no līguma pusēm var rosināt līguma grozījumus, arī ierosinot pagarināt līguma izpildes termiņu par saprātīgu laiku. Šajā situācijā pasūtītājam ir pamats veikt grozījumus iepirkuma līgumā, piemērojot Publisko iepirkumu likuma (PIL) 61. panta 3. daļas 3. punktu.

Ņemot vērā prognozes par ārkārtas situācijas ietekmi uz uzņēmējdarbību un valsts ekonomiku kopumā, ar ārkārtējās situācijas radītiem iemesliem objektīvi pamatotas līguma izpildes termiņa kavēšanas gadījumā IUB un Latvijas Finanšu nozares asociācija ieteikusi pasūtītājiem saprātīgi izvērtēt, vai ir samērīgi pieprasīt saistību izpildes nodrošinājuma atmaksu. Vienlaikus IUB aicina rūpīgi izvērtēt katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu, kā rezultātā mainītos ekonomiskais līdzsvars par labu uzvarējušajam pretendentam vai palielinātos līgumcena, nepamatoti sadārdzinot līgumu.

Papildus pasūtītājam ir tiesības izmantot PIL 61. panta 5. daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmaiņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15% (būvdarbiem) apmērā no sākotnējās līgumcenas, ja tam ir objektīvs pamatojums un pierādījumi, kas apliecina grozījumu nepieciešamību. Tas attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtiem līgumiem.

IUB iesaka, slēdzot jaunus iepirkuma līgumus, nodrošināt iespējami detalizētu grozījumu klauzulu iekļaušanu, tostarp par iespējamo rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos.