Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", kā mērķis ir mazināt plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, kā arī veicināt aprites ekonomiku. Paredzēts, ka normatīvaais regulējums stāties spēkā šā gada 3. jūlijā, informē VARAM.

Ar jauno normatīvo regulējumu paredzēts:

  • aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, 
  • aizliegt šādu izstrādājumu piedāvāšanu patērētājam bezmaksas, 
  • noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta iepakojumā un citos iepakojumos.

Tāpat ar normatīvo regulējums paredzēts noteikt prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem un korķīšiem dizainam un pienākumu marķēt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Likumprojektā ietverts arī pienākums veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem – mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem –, ražotājam nosakot atbildību par to, kā tiek apsaimniekoti no šīs preces radītie atkritumi. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu.  

Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.  

Ar šo likumprojektu Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu un zvejas rīku patēriņu un to ietekmi uz vidi, kā arī prasību šādu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas attīstība un pilnveidošanai. Šī pieeja ir viens no pasākumiem pārejai uz aprites ekonomikas modeli. Direktīvas normas Latvijai ir jāpārņem līdz šā gada 2. jūlijam. 

Likumprojektā noteiktais neattiecas uz eksportam ārpus ES kopējā tirgus paredzētiem izstrādājumiem un produktu daļām, kas nepieciešamas eksportam paredzētu izstrādājumu ražošanai.