Ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu gaisa apmaiņu publisko ēku iekštelpās un ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Latvijas būvnormatīvu (LBN 231-15), ar kuru noteikti gaisa kvalitātes rādītāji, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"", lai definētu maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda koncentrācijas līmeni, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei telpās, informē Ekonomikas ministrija.

Galvenais instruments gaisa kvalitātes uzlabošanai ir ēku ventilācijas sistēmas, kas nodrošina ne tikai gaisa apmaiņu pietiekamā daudzumā un oglekļa dioksīda atbilstošā līmeņa uzturēšanu, bet arī telpās esošā mikroklimata rādītājus, kas būtiski samazina pelējuma, sēnīšu un cita veida baktēriju parādīšanos. Diemžēl normatīvajā regulējumā veselības aizsardzības jomā nav paredzētas prasības gaisa kvalitātei.

Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, oglekļa dioksīda maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajās rekomendācijās, kas paredz, ka oglekļa dioksīda līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, ir līdz 1000 ppm.

Ņemot vērā apstākli, ka Covid-19 un citu vīrusu izplatība varētu pieaugt, grozījumi LBN 231-15 paredz gaisa kvalitātes minimālo rādītāju publiskās ēkās, kurās pulcējas lielāks cilvēku skaits ilgākā laikā (piemēram, izglītības iestādes), nosakot, ka pieļaujamais oglekļa dioksīda līmenis ir līdz 1000 ppm.

LBN 231-15 prasības turpmāk būs jāpiemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai.

Attiecīgi būvprojektēšanas procesā atbilstošās jomas būvspeciālistam būs jāizvēlas tādi ventilācijas un/vai vēdināšanas risinājumi, kas nodrošina būvnormatīvā LBN 231-15 paredzētās gaisa kvalitātes minimālās prasības plānotajam ēkas lietotāju skaitam un ekspluatācijas intensitātei. Savukārt par ēkas atbilstošu ekspluatāciju ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai lietotājs.

Minētās prasības gaisa kvalitātei piemēro būvniecības iecerēm, kuras ir ierosinātas pēc regulējuma spēkā stāšanas, bet nepiemēro būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pirms grozījumu spēkā stāšanās, kā arī šīs prasības gaisa kvalitātei nav attiecināmas uz ekspluatācijā nodotām ēkām.