Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti noslēdza darbu pie grozījumiem Būvniecības likumā (Likums), ar kuriem paredzēts skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā, informē Saeimas Preses dienests.
Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību.
Patlaban Likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka – juridiskās personas – un iesaistītā sertificētā būvspeciālista – fiziskās personas – atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību.
Likumu paredzēts papildināt ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā plānots noteikt, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.
Tāpat Likumu paredzēts papildināt ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Tostarp plānots noteikt, ka būvprojekta izstrādātājs būs atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī būs atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.
Ar grozījumiem Likumu paredzēts arī papildināt ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, paredzot, ka būsvspeciālists būs tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.
Līdz ar izmaiņām plānots ieviest tā saukto klusēšanas–piekrišanas principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos, piemēram, ja būvvalde nebūs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā būs pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme būs veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Ministru kabinets būvnoteikumos noteiks gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.
Tāpat plānota virkne citu izmaiņu Likumā, kas tostarp precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.
Paredzēts arī ieviest maksas pakalpojumu attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.
Pašreizējais būvniecības regulējums ir spēkā kopš 2014. gada 1. oktobra, un, analizējot tā piemērošanu praksē, ir konstatētas vairākas nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu.
Lai izmaiņas Likumā stātos spēkā, tās vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai.
