Patērētāji, iegādājoties preces un pakalpojumus, arvien vairāk izmanto internetu. Tas ņemts vērā, izstrādājot grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas 8. jūlijā izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē. Plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2022. gada 1. janvārī, tās veicinās augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un paredz sodus negodīgas komercprakses īstenotājiem.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) direktīvas 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu, ieviešanu.
Kā norādīts anotācijā, likumu paredzēts precizēt un papildināt ar jauniem noteikumiem attiecībā uz naudas sodu piemērošanu komercprakses īstenotājiem, tai skaitā attiecinot to uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem, patērētāju tiesisko aizsardzību, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā, kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.
Reklāma
Tiks aizliegts sniegt patērētājam informāciju meklēšanas rezultātu veidā, skaidri neatklājot, ka tā ir apmaksāta reklāma vai, ka ir veikta samaksa par to, lai precēm un pakalpojumiem nodrošinātu augstāku ranžējumu meklēšanas rezultātos.
Ja tirgotājs tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam ir tieši vai netieši maksājis par to, lai precēm un pakalpojumiem nodrošinātu augstāku ranžējumu meklēšanas rezultātos, tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam būtu īsā, viegli pieejamā un saprotamā veidā par to jāinformē patērētāji.
Preces identiskums ES
Tiks noteikts, ka visās ES dalībvalstīs jābūt vienlīdz kvalitatīvai precei un patērētājus nedrīkst maldināt. Ikviens ES iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt identiskas kvalitātes produktus, neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts. Identiska prece nozīmē, ka visās valstīs tās kvalitāte ir vienlīdz laba līdz pat vissīkākajam rādītājam.
Patērētāju aizsardzība
Likumprojektā paredzēts patērētājiem prasīt, piemēram, cenas samazinājumu vai līguma atcelšanu, vai arī atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu. Puses var vienoties arī par citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas efektīvi nodrošina, ka tiek novērsta negodīgas komercprakses ietekme uz patērētāju, piemēram, tiesības uz preces remontu vai nomaiņu u. tml. Ja puses nespēj vienoties un atbilstošā līmenī nodrošināt, ka negodīgas komercprakses ietekme tiek novērsta, patērētājs ir tiesīgs celt prasību tiesā.
Naudas sods
Tiks piemērots patērētāju tiesību, pārrobežu, tiešsaites tirdzniecības pārkāpumu gadījumos un nepatiesas informācijas sniegšanas gadījumos, kā arī ja sniegta maldinoša informācija vai publicētas nepatiesas atsauksmes un ieteikumi.
Latvijā šobrīd paredzētais sods par negodīgu komercpraksi ir līdz 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts, kur maksimālais naudas soda apmērs ir vismaz 4% no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs, par plaši izplatītiem pārrobežu pārkāpumiem.
