15. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Būvniecības likumā (Likums). Ar šiem grozījumiem ir plānots novērst praksē atklātās nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus, kavē būvniecības procesu. Turpinājumā ZAB “Sorainen” partnere, zvērināta advokāte Lelde Laviņa un jurista palīgs Kristiāns Dzerkaļs sagatavojuši īsu pārskatu par būtiskākajām izmaiņām.

Klusēšana – piekrišana

Klusēšanas–piekrišanas princips paredz atļauju, atzīmju un saskaņojumu izdošanu ar noklusējumu. Ja būvvalde vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, noteiktajā termiņā nebūs pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad tiks uzskatīts, ka būvvalde ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Zīmīgi, ka klusēšanas gadījumā tiks uzskatīts, ka arī inženiertīklu īpašnieki ir saskaņojuši būvprojektu attiecībā uz viņu inženierbūves (piem. ceļa, kabeļu) šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu tās aizsargjoslā (izņemot, attiecībā uz pieslēgšanos vai atslēgšanos no inženiertīkla). Jāņem vērā, ka regulējums nav galīgs un Ministru kabinets būvnoteikumos vēl noteiks gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.

Mazināts projektu iesaldēšanas risks apstrīdēšanas gadījumā

Lai strīdus gadījumā būvniecības ierosinātājs varētu nomainīt būvniecības procesa dalībniekus un veikt neatliekamus būvdarbus, Likuma grozījumi paredz, ka apstrīdēšana vai pārsūdzēšana automātiski neapturēs arī šādu lēmumu darbību:

  • paskaidrojuma raksta būves konservācijai akceptu;
  • lēmumu par konservācijas darbu saskaņošanu būvdarbu laikā;
  • atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;
  • lēmumu vai atzīmi par būvniecības procesa dalībnieku vai būvspeciālistu maiņu.

Savukārt, lai nepamatota kaimiņu rīcība neiesaldētu projektu uz gariem tiesvedības gadiem, turpmāk, apstrīdot būvatļauju iestādē, tās darbība automātiski tiks apturēta kā līdz šim, bet, ja iestāde atzīs sūdzību par nepamatotu, būvatļaujas darbība atjaunojas, ja vien tiesa nav tās darbību apturējusi. Lemjot par būvatļaujas apturēšanu, tiesa izvērtē vai sūdzība ir pirmsšķietami pamatota. Pieņemams, ka pēc analoģijas tas attiektos arī uz atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, taču Likums par to klusē, jo atzīmes apstrīdēšanas iespēja izriet tikai no tiesu prakses un likumdevējs pagaidām šajā jautājumā skaidrību nav ieviesis.

Nodalīta katra būvniecības dalībnieka atbildība

Likumdevējs ir atkal mēģinājis regulēt būvniecības procesa dalībnieku atbildību par konkrētu būvniecības procesa posmu. Ir paplašināts būvniecības procesa dalībnieku saraksts, kuriem ar šiem grozījumiem tiek noteikti jauni pienākumi un atbildība konkrētā būvniecības procesa posmā. Prakse rādīs, vai šīs izmaiņas procesu padarīs skaidrāku, uzlabos būvniecības kvalitāti un atvieglos trešajām personām nodarītā kaitējuma piedziņu.

Citas izmaiņas

Iekļauti precizējumi Likumā lietotajā terminoloģijā, piemēram, sašaurināts termins “būve”, lai atsevišķi labiekārtojuma elementi vairāk netiktu atzīti par būvēm un būtu viegli realizējami. Tāpat precizēta būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence.