Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023.gadā ir samazinājies un veido 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams Igaunijā – tas ir 17,9% salīdzinājumā ar 18,0% no IKP 2022.gadā. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomika salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedz 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš uzsākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā.

Baltijas valstīs ēnu ekonomika atšķiras

Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2023.gadā bija “aplokšņu algas”, kas Latvijā veido 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt, Igaunijā – 45,3%, bet Lietuvā – 35,5%. Cita komponente “neuzrādītie ieņēmumi” Latvijā 2023.gadā sastāda 25,8% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 26,0%. “Neuzrādītie darbinieki” Igaunijā 2023.gadā sastāda 32,0% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādītie ieņēmumi” – 22,7%. Savukārt Lietuvā “neuzrādītie ieņēmumi” 2023.gadā sastāda 34,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet “neuzrādīto darbinieku” komponente – 30,0%.

Vidējās algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algas 2023.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 23,6%. Neliels aplokšņu algu samazinājums 2023.gadā salīdzinoši ar 2022.gadu vērojams arī Igaunijā – no 16,8% uz 16,5%. Savukārt Lietuvā aplokšņu algas 2023.gadā ir pieaugušas līdz 20,8% (+0,8 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022.gadu). Tādējādi, lai arī vairs nav vērojamas ļoti lielas atšķirības Baltijas valstu starpā, Latvijā aplokšņu algas joprojām ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā 2023.gadā salīdzinoši ar 2022.gadu vērojams samazinājums visās trīs Baltijas valstīs, bet vislielākais – Latvijā, kur ienākumu neuzrādīšana samazinājusies no 16,3% uz 14,6% (-1,7 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022.gadu). Ienākumu neuzrādīšana Igaunijā 2023.gadā samazinājās līdz 9,5% (11,1% 2022.gadā), bet Lietuvā tā ir visaugstākā Baltijas valstu starpā – 19,6% (19,7% 2022.gadā). Savukārt atbilstoši jaunākajiem ēnu ekonomikas indeksa datiem 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu visās trīs valstīs vērojams pieaugums  darbinieku neuzrādīšanas apjomā. Proti, Latvijā darbinieku neuzrādīšana (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2023.gadā sasniedza 11,7% (+0,6 procentpunkti salīdzinājumā ar 2022.gadu), Lietuvā – 15,4% (+1,0 procentpunkti), bet Igaunijā – 10,7% (+1,2 procentpunkti). Tātad arī darbinieku neuzrādīšanas apjoms 2023.gadā Lietuvā ir lielāks kā Latvijā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaudzis Latvijā (par +0,6 procentpunktiem), sasniedzot 10,0%. Savukārt, vispārēja kukuļdošanas līmeņa samazinājums vērojams Lietuvā (par -2,3 procentpunktiem), un nedaudz arī Igaunijā (-0,2 procentpunkti), attiecīgi, 8,1% un 6,2%. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka Lietuvā un Igaunijā 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, ir palielinājies vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, no 6,6% uz 7,9% Lietuvā un no 2,1% uz 3,3% Igaunijā. Latvijā šajā komponentē vērojams samazinājums no 7,9% 2022.gadā uz 7,5% 2023.gadā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars, sadarbība un nodokļu politika

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis 2023.gadā Latvijā ir vērojams Kurzemē (24,2%), kam seko Rīgas reģions (23,8%), Latgale (22,7%), Vidzeme (22,2%) un Zemgale (18,0%). Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē – 34,2% (-0,3 procentpunkti, salīdzinot ar 2022.gadu). Ēnu ekonomikas apjoms 2023.gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 27,0% (30,5% 2022.gadā), pakalpojumu sektorā – 26,4% (28,6% 2022.gadā), ražošanā – 18,9% (23,9% 2022.gadā), bet vairumtirdzniecībā – 13,0% (20,5% 2022.gadā).

Uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību. Saskaņā ar jaunākā pētījuma datiem apmierinājums gan ir nedaudz augstāks Lietuvā un Igaunijā. Proti, skalā no 1 līdz 5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2023.gadā apmierinātība ar VID Latvijā sasniedz 3,47 (3,60 2022.gadā), Lietuvā – 3,75 (3,61 2022.gadā), bet Igaunijā – 3,76 (3,81 2022.gadā).

Pētījuma rezultāti liecina, ka 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, visās Baltijas valstīs pasliktinājusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, proti, skalā no 1 līdz 5, Latvijā apmierinātība ir samazinājusies no 2,76 2022.gadā uz 2,60 2023.gadā. Lietuvā no 2,99 uz 2,84 un Igaunijā no 3,13 uz 3,58. Salīdzinoši strauji samazinoties uzņēmēju apmierinātībai ar nodokļu politiku, 2023.gadā Igaunijas uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku pirmo reizi kopš 2020.gada ir zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs.

2023.gadā samazinājusies arī uzņēmēju apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti, proti, skalā no 1 līdz 5, Latvijā tā ir nokritusies no 3,11 2022.gadā uz 3,04 2023.gadā, bet Lietuvā no 2,97 uz 2,95, savukārt, Igaunijā no 3,44 uz 3,20. Apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem vērtējumā skalā no 1 līdz 5, Latvijā 2023.gadā ir samazinājusies līdz 2,57 (2,89 2022.gadā), Lietuvā līdz 2,77 (2,86 2022.gadā), bet Igaunijā līdz 2,43 (2,70 2022.gadā).