Nozaru rentabilitātes izmaiņas

Covid-19 pandēmija mainīja daudzu nozaru uzņemto līdzšinējo kursu. Kamēr daļai nozaru tā bija cīņa par izdzīvošanu, netrūka arī tādu, kuriem tas bija jaunu iespēju laiks. "Lursoft" pēta, kā pēdējo gadu laikā mainījusies nozaru rentabilitāte, skaidrojot, kurām nozarēm Covid-19 pandēmijas laiks nesis izaugsmi.

Kāpēc svarīgi vērtēt rentabilitāti?

Rentabilitāte ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, kas atspoguļo uzņēmuma darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī ļauj salīdzināt uzņēmuma preču/ pakalpojumu realizācijas efektivitāti ne tikai dažādos uzņēmuma darbības periodos, bet arī salīdzinājumā ar konkurentiem. Zema rentabilitāte var liecināt par uzņēmuma maksātspējas problēmām un darbības ilgtspējas grūtībām, īpaši gadījumos, kad tā nav proporcionāla apgrozījuma un pārējo izmaksu samazinājumam.

Rentabilitātes rādītāju ietekmē arī uzņēmuma darbības joma, tāpēc svarīgi to vērtēt nozares kontekstā, salīdzinot ar nozares vidējiem rādītājiem. Vispārīgai analīzei ieteicams rentabilitātes rādītāju vērtēt nevis viena gada ietvaros, bet gan analizēt to ilgākā laika posmā, piemēram, 3–5 gadu dinamikā.

Līderos – veselības nozare

"Lursoft" pētījums liecina, ka nemainīga rentabilitātes līdere pēdējos gados bijusi veselības un sociālās aprūpes nozare, liecina apkopotie dati. Veselības aizsardzības un sociālās aprūpes nozares vidējā rentabilitāte (aktīvu atdeve) 2019.gadā sasniedza 18,6%, un, lai gan gadu vēlāk tā samazinājās līdz 16%, rentabilitātes kritums tik un tā ļāva nozarei noturēties līderpozīcijās. Pērn nozares vidējās rentabilitātes rādītājs atkal audzis līdz 21,9%. Apkopotie dati atklāj, ka nozarē reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2019.gada palielinājies par 4,6%, taču nozarē strādājošo skaits tajā pašā laikā sarucis. Ja 2019.gadā nozarē strādāja nepilni 45,5 tūkst. darbinieku, tad aizvadītajā gadā – 42,6 tūkst.  Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izplatību un nodrošinātu veselības nozarei nepieciešamos resursus, kopš 2020.gada Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 817,2 milj. eiro, no tiem 62,4 milj. eiro novirzīti laboratorisko izmeklējumu veikšanai, diagnostikai un ārstēšanai, pacientu ārstēšanai, 65,1 milj. eiro – Covid-19 vakcīnu iegādei, loģistikai un ievadei, tostarp piemaksām ģimenes ārstiem u.c.

"Lursoft" izpētījis, ka starp Latvijā reģistrētajiem veselības aizsardzības nozares uzņēmumiem apgrozījuma ziņā lielākā ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Pētījuma sagatavošanas brīdī slimnīca pēc apgrozījuma starp visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem pērn bijis 23.lielākais uzņēmums. Dati liecina, ka tā ik gadu strādā ar apgrozījuma pieaugumu, taču tieši 2021.gadā apgrozījuma lēciens bijis visievērojamākais – par 37,66%. Pērn arī pēc ilgstošiem zaudējumiem vairāku gadu garumā slimnīcai izdevies finanšu gadu noslēgt ar peļņu. Aizvadītajā gadā Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca apgrozījusi 226,82 milj. eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 174,67 tūkst. eiro peļņu. Pirms tam ar peļņu slimnīca strādājusi vien tālajā 2010.gadā. Kopējais valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu īpatsvars slimnīcā ieņēmumos 2021.gadā bija 93%, no kuriem 83% saistīti ar stacionāro, ambulatoro un laboratorijas pakalpojumu sniegšanu, bet 10% – ar Covid-19 pacientu ārstēšanu. 

Rīgass Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai rentabilitāte gan ir ievērojami zemāka nekā nozarē vidēji – 0,08%. Zemāka tā bijusi arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai – 0,20%.

Atšķirībā no valsts medicīnas iestādēm, kurās pērn, lai arī audzis gan apgrozījums, gan arī peļņa, rentabilitāte bijusi zemāka nekā nozarē vidēji, veselības aizsardzības nozarē strādājošie privātā kapitāla uzņēmumi 2021.gadā uzrādījuši jaunus rekordus. Piemēram, E.Gulbja laboratorija, kas bija viens no uzņēmumiem, kas visā Latvijas teritorijā palīdzēja nodrošināt Covid-19 testēšanu, pagājušajā gadā aktīvu atdevi kāpināja līdz 62,42%. "Lursoft" dati rāda, ka E.Gulbja laboratorijas apgrozījums turpinājis augt piekto gadu pēc kārtas, 2021.gadā sasniedzot jau 76,7 milj. eiro. Ja 2020.gadā tās apgrozījums palielinājās par 57,67%, tad pērn piedzīvots kāpums vēl par 88,43%. Ņemot vērā, ka apgrozījuma lielais pieaugums galvenokārt bija tieši uz Covid-19 analīžu rēķina, šogad uzņēmums paredz apgrozījuma kritumu.

Pēdējos piecus gadus pēc kārtas augusi arī E.Gulbja laboratorijas peļņa, kas 2021.gadā sasniegusi jau 20,04 milj. EUR. Salīdzinot ar 2020.gadu, laboratorijas peļņa augusi teju 3 reizes.

Aiz veselības nozares otrajā vietā rentabilitātes topā 2021.gadā ierindojas profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Nozares rentabilitāte kopš 2020.gada pakāpeniski augusi, pērn sasniedzot 5,32%. Izpētīts, ka pēdējos gados novērojams nozarē strādājošo uzņēmumu skaita samazinājums, līdz ar to arī krities kopējais nodarbināto skaits. Piemēram, 2020.gadā ar profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem nodarbojās 14 tūkst. uzņēmumu, kopā nodarbinot 38,1 tūkst. strādājošo, savukārt pērn šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 13,1 tūkstotim, savukārt tajā nodarbināto skaits – līdz 33,36 tūkst. Jānorāda, ka profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi aptver uzņēmumus, kas nodarbojas ar juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumiem, veterinārajiem pakalpojumiem u.tml.

Trešo augstāko rentabilitāti 2021.gadā uzrādījuši uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Šīs nozares rentabilitāte gan, salīdzinot ar gadu iepriekš, nedaudz sarukusi, taču, neskatoties uz šo apstākli, rādītājs aizvien saglabājies augstāks nekā 2020.gadā, kad tas bija 4,02%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozari pārstāv arī valsts kapitālsabiedrība “Latvijas valsts meži”, kuras aktīvu atdeve 2021.gadā palielinājusies līdz 19,18%. Pērn uzņēmuma apgrozījums pieaudzis līdz 405,29 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļiem – līdz 111,53 milj. eiro. Otrs lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, balstoties uz "Lursoft" apkopoto sarakstu pētījuma sagatavošanas brīdi, bijis kooperatīvā sabiedrība “VAKS”, kura apgrozījums audzis līdz 128,29 milj. eiro, peļņa pēc nodokļiem līdz 2,56 milj. eiro, savukārt aktīvu atdeve – līdz 5,18%.

Nozares ar augstāko rentabilitāti 2021.gadā, %

Atsevišķām nozarēm negatīva rentabilitāte

Līdzīgi kā tas pagājušajā gadā bijis lauksaimniecības sektorā, rentabilitāte pērn samazinājusies arī citās nozarēs, savukārt atsevišķās tā bijusi negatīva. Lursoft izpētījis, ka ar negatīvu rentabilitāti 2021.gadā strādājusi gan mākslas, izklaides un atpūtas nozare, gan arī uzņēmumi, kas darbojas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā.

Abām apskatītajām nozarēm rentabilitāte bijusi negatīva visu laika periodu no 2019.gada līdz pat 2021.gadam. Nozarēm rentabilitātes ziņā kritiskākais bijis tieši 2020.gads, kad izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarei rentabilitāte saruka līdz -8,08% (2019.gadā -3,59%), savukārt mākslas, izklaides un atpūtas nozarē rādītājs samazinājās līdz -5,36% (2019.gadā -0,52%). Mākslas, izklaides un atpūtas nozare aptver arī azartspēļu sektorā strādājošos uzņēmumus. "Lursoft" ziņās, analizējot uzņēmumu finanšu rādītājus 2021.gadā, jau vēstīts, ka šī nozare Covid-19 pandēmijas apstākļos piedzīvojusi ievērojamu apgrozījuma kritumu un strādājusi ar zaudējumiem, kā rezultātā ar mīnusa zīmi pērn rakstāma to rentabilitāte. Piemēram, sabiedrības “Alfor” apgrozījums 2021.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, sarucis par 55,89%, nokrītoties līdz 36,25 milj. eiro. Pēc 21,18 milj. eiro lielās peļņas gadu iepriekš, aizvadītais gads uzņēmumam nesis 8,84 milj. eiro zaudējumus. Tā rezultātā “Alfor” rentabilitāte pērn bija -46,46%. Sabiedrības “Admirāļu klubs” rentabilitāte 2021.gadā sarukusi līdz -64,99%, sabiedrības “Joker Ltd” līdz -41,91%, līdzīgi arī ir citu šīs nozares uzņēmumu rezultāti.

Izmitināšanas un ēdināšanas sektorā rentabilitāte pēc -8,08% aizpērn atkal 2021.gadā nedaudz uzlabojusies, taču aizvien saglabājusies negatīva, proti, -1,17%. Vienlaikus šajā nozarē atrodami arī uzņēmumi, kuriem pagājušajā gadā izdevies strādāt ar pozitīvu rentabilitāti, lielākoties tie ir ātrās ēdināšanas sektora uzņēmumi, kuri jau pirms pandēmijas nodrošināja ēdienu līdzņemšanu vai piegādi uz mājām. Piemēram, picēriju tīklam “Pica Lulū” rentabilitāte 2021.gadā augusi līdz 16,53%, arī ātrās ēdināšanas "McDonald’s" īpašnieka sabiedrības “Premier Restaurants Latvia” rentabilitāte pagājušajā gadā bijusi ar plusa zīmi, proti, 10,40%.

Smagāk 2021.gadā veicies viesnīcām, kurām lielākoties nācās orientēties uz vietējo tūrismu. sabiedrība “Hotel Jūrmala SPA” aktīvu atdeve pērn samazinājās līdz -37,54%, sabiedrības “Semarah Hotel Management” līdz -141,70%, savukārt akciju sabiedrībā “Viesnīca “Latvija”” tā aizvadītajā gadā bija -2,84%.

Nozares ar zemāko rentabilitāti 2021.gadā, %

"Lursoft" izpētījis, ka pozitīvāko rentabilitātes izaugsmi kopš 2019.gada uzrādījusi tirdzniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas nozare. Tā, piemēram, 2019.gadā transporta un uzglabāšanas nozarē strādājošo uzņēmumu vidējā rentabilitāte bija 1,17%, 2020.gadā tā palielinājās līdz 1,3%, savukārt pērn sasniedza jau 3,36%. Tirdzniecībā, savukārt, rentabilitāte šajā periodā palielinājusies no 0,13% līdz 1,02%. Pretēja situācija bijusi, piemēram, būvniecībā, kur rentabilitāte apskatītajā periodā samazinājusies no 2,2% 2019.gadā līdz 0,48% pērn.