Lai gan Baltijā jaunu elektroauto tirdzniecība ieskrienas krietni lēnāk nekā Rietumeiropā, pilsētās arvien biežāk var manīt arī elektriskos komercauto. Uzņēmēji, kuri tos "nodarbina", atzīst, ka šādai izvēlei ir sava cena, taču vienlaikus arī daudz priekšrocību, informē "Velocita Media". 

Saskaņā ar Auto asociācijas datiem, 2021. gadā Latvijā reģistrēti 413 jauni bateriju elektromobiļi. Tas ir par 34 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, un kopējā jauno automobiļu importā elektrisko spēkratu īpatsvars bija 2,9%. Vieglo komercauto iegāde ritēja gausāk, gada laikā reģistrācijas datos parādoties vien 25 elektriskajiem automobiļiem.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka vietējā pieprasījuma dinamika no Rietumeiropas pašlaik atpaliek par pieciem, septiņiem gadiem, jo tur pieprasījuma īpatsvars vidēji ir ap 20 procentiem.

"Jauno elektroauto iegādi pērn daļēji ietekmēja ziņa, ka 2022. gadā būs pieejamas subsīdijas, tāpēc var prognozēt, ka šogad palielināsies gan pirkumu skaits, gan elektromobiļu īpatsvars, un kopumā progress būs lielāks," komentē A. Kulbergs.

Vēl straujāk pērn audzis pieprasījums pēc lietotiem elektromobiļiem - reģistrēti 534 vieglie pasažieru elektromobiļi (+103% pret 2020. gadu) un desmit elektriskie komercauto.

"Lielā lietoto elektromobiļu popularitāte zināmā mērā ir pārsteigums, taču vienlaikus arī pozitīvs signāls, kas apliecina Latvijas autobraucēju rūpes par ekoloģiju un to, ka viņi vēlas dot savu artavu piesārņojuma samazināšanā, turklāt aug interese par jaunākajām tehnoloģijām. Ļoti pozitīvi jāvērtē arī elektromobiļu parādīšanās komerctransporta sektorā, jo tieši šī kategorija ir viens no lielākajiem lokālajiem piesārņotājiem pilsētvidē. Var saprast, kāpēc uzņēmēji uz elektriskā transporta ieviešanu raugās ar piesardzību - jautājums ir par rentablu iekļaušanos esošajos pakalpojumos. Taču, pieaugot piedāvājumam, attīstoties tehnikai, augot vēlmei iet līdzi laikam un savu lomu spēlējot arī starptautisko transporta uzņēmumu autoparka politikai, mēs redzēsim progresu arī šajā sektorā," uzskata Auto asociācijas prezidents.

2022. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 2106 vieglie bateriju elektromobiļi un 68 kravas spēkrati. Gadu iepriekš šie rādītāji bija attiecīgi 1205 un 35 vienības.

Vēl labāki elektroauto reģistrācijas rādītāji ir Lietuvā. Tur 2021. gada 1. oktobrī bija reģistrēti 3839 elektromobiļi, no kuriem 194 vienības bija vieglais komerctransports.

"Elektroauto uz Lietuvas ceļiem vairs nav nekāds jaunums, tāpēc klienti tiem pievērš arvien mazāku uzmanību. Turklāt ārēji šie transportlīdzekļi praktiski neatšķiras no tiem, kurus darbina iekšdedzes dzinējs. Protams, mēs saņemam pozitīvas atsauksmes par elektroauto izmantošanu, īpaši mazākās pilsētās, kur to ir mazāk," pieredzē dalās rezerves daļu, servisa iekārtu un instrumentu tirdzniecības uzņēmuma "Inter Cars Lietuva" Autoparku apkopes daļas vadītājs Vids Starkus, kurš ikdienā izmanto piecus elektroauto.

Lētāk, ērtāk, atbildīgāk

Auto pasaulē arvien mazāk diskutē, vai elektroauto aizstās ar iekšdedzes dzinēju darbināmus transportlīdzekļus. Apzinoties, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, šis jautājums jau tiek aizstāts ar nākamajiem - kad tas notiks un cik tas maksās. Lietuvai klimata pārmaiņu vadības dienas kārtībā izvirzīts ambiciozs mērķis - līdz 2040. gadam pilnībā jāpāriet uz elektroauto un, sākot no 2030. gada, katram jaunajam komercauto jābūt elektriskam.

Uzņēmēji uzsver, ka pareizi izmantots elektrotransports ilgtermiņā jau ietaupa naudu: elektrība vēl arvien ir lētāka alternatīva degvielai, elektroauto ir vieglāk ekspluatēt, turklāt bankas piedāvā izdevīgākus finansēšanas nosacījumus.

Kā norāda V. Starkus, pašreizējās elektroauto ekspluatācijas izmaksas ir ievērojami zemākas. Būtiski arī tas, ka šādu automašīnu lielāka pieejamība kļūst par papildu motivāciju autovadītājiem.

"Mēs uzskatām, ka videi draudzīga uzņēmējdarbība ir nākotnes uzņēmējdarbība. Turklāt elektroauto nodrošina lielāku mobilitāti lielajās pilsētās," atzīmē V. Starkus.

Arī pārtikas piegādes uzņēmuma "Vovere" direktore Rūta Bielevičūte, kuras vadītais uzņēmums klientiem piegādā produkciju ar diviem "Nissan e-NV200" elektroauto, uzsver zemākas izmaksas un papildus tām arī sociālās atbildības aspektu.

"Pirmkārt, tas ir tīrāks un zaļāks transports. Tas, ka varam veikt piegādes klientiem ar dabai draudzīgiem transportlīdzekļiem, rada būtisku pievienoto vērtību. Arī braukšanas pieredze ir daudz patīkamāka. Pamatoti uzskatām, ka ilgtermiņā elektromobiļu uzturēšanai tērēsim ievērojami mazāk līdzekļu nekā iekšdedzes mašīnām, jo elektroauto tā ir daudz vienkāršāka," stāsta direktore.

Auto uzlāde - parasti pa nakti

"Peugeot" nesen veikto pētījumu dati liecina, ka četri no pieciem komerctransporta vadītājiem dienā vidēji veic līdz 200 kilometriem. Tā kā Lietuvas pilsētu platība nav īpaši liela, Lietuvas kurjeru kompānijas rēķina, ka viens šoferis dienā nobrauc 70-80 kilometrus.

Līdz ar to mūsdienu elektriskajos transportlīdzekļos uzstādīto bateriju kapacitāte jau atbilst lielākajai daļai lietotāju vajadzību. Piemēram, 'Peugeot e-Expert" elektriskie furgoni var nobraukt līdz pat 330 km (saskaņā ar WLTP metodiku). Šo automašīnu 75 kWh bateriju ātrās uzlādes stacijā līdz 80 procentiem var uzlādēt 45 minūtēs.

Izmantojot 7,4 kW, 11 kW vai 22 kW privāto uzlādes staciju (Wallbox), šādas ietilpības bateriju var pilnībā uzlādēt 9-12 stundās, savukārt 50 kWh bateriju, ko uzstāda mazākos e-Partner modeļos, var pilnībā uzlādēt 5 stundās. Šie parametri ļauj izvēlēties elektriskos komercauto atbilstoši noteiktām vajadzībām.

Kā stāsta R. Bielevičūte, uzņēmuma elektroauto ir aprīkoti ar 24 un 40 kWh bateriju, un uzņēmuma teritorijā ir uzstādītas divas stacijas ar 7,4 kW jaudu. Direktore skaidro, ka stacijas ir uzstādītas, lai nodrošinātu garantētu uzlādi, kad tas nepieciešams. Piemēram, naktī, kad automašīnas netiek izmantotas.

"Uzlāde pilsētas stacijās būtu neērta, un elektrība būtu dārgāka. Ar elektroauto veicamais attālums mums ir pietiekams, vienkārši esam izstrādājuši īsāku maršrutu automašīnai ar mazākas ietilpības bateriju," pieredzē dalās R. Bielevičūte.

V. Starkus, kura pārstāvētais uzņēmums izmanto divus "Volkswagen e-Crafter' ar 35,8 kWh bateriju un trīs "Nissan e-NV200" ar 40 kWh bateriju, stāsta, ka ar 22 kW privātajām stacijām ir aprīkotas arī uzņēmuma pārstāvniecības Alītā, Klaipēdā un Viļņā.

"Negribējām, lai cieš preču piegādes laiks, kamēr auto lādētu publiskajās stacijās. Turklāt no praktiskā viedokļa visērtāk elektroauto ir uzlādēt mūsu pašu teritorijā, jo galvenā uzlāde notiek naktī," stāsta V. Starkus.

Izvēle strauji pieaug

V. Starkus atzīmē, ka nesen viens no galvenajiem elektriskā komerctransporta trūkumiem bija izvēles trūkums. Tomēr situācija strauji mainās. Elektrisko komercauto piedāvājums aug ārkārtīgi strauji, tāpēc ir arvien vairāk modeļu, kas atbilst dažādām biznesa vajadzībām. Pēdējo gadu laikā vien Peugeot ir laidis klajā elektrisko versiju katram modelim, kam bija iekšdedzes dzinējs, sākot no "e-Partner" un "e-Expert", kas ieguva prestižo International Van of the Year balvu, līdz furgonam "e-Boxer".

"Vēl pirms gada mums bija divas, trīs izvēles. Tagad elektriskos komercauto piedāvā arvien vairāk ražotāju, taču parādās cita problēma - gari piegādes termiņi. Uz jaunu auto var nākties gaidīt pat 12 mēnešus," atklāj V. Starkus.

Citas zīmīgas izmaiņas saistītas ar pašām automašīnām. Tāpat kā vieglajiem pasažieru auto, arī elektriskajiem komercauto tagad ir līdzvērtīgi daudz priekšrocību un komforta aprīkojuma, tai skaitā bezatslēgas iedarbināšana, automātiskā avārijas bremzēšana, kā arī tālās un tuvās gaismas automātiskā pārslēgšana un ceļa zīmju atpazīšana. Furgoni nereti ir savienojami ar viedtālruņiem, izmantojot "Apple CarPlay" un "Android Auto", kas būtiski atvieglo šoferu darbu.