Aizvadītajā mēnesī globālie finanšu tirgi uzrādīja jauktu sniegumu. Kamēr Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu akciju tirgus indeksi piedzīvojuši nelielu pieaugumu par attiecīgi nepilnu 1% un 0,2%, attīstības valstis uzrāda akciju tirgus indeksa samazinājumu par aptuveni 2,4% par spīti 4,2% kāpumam oktobrī. Ķīnas rūpniecības nozare uzrādījusi vājāko sniegumu kopš 2024.gada augusta, kamēr Indija 3.ceturksnī audzējusi iekšzemes kopproduktu par 8,2%.
Obligāciju tirgos bija vērojama mēreni pozitīva tendence: Amerikas Savienoto Valstu (ASV) investīciju reitinga un valdības obligāciju cena pieauga par attiecīgi 0,49% un 0,46%, taču tālu neatpalika arī paaugstināta riska obligācijas ar 0,42% sniegumu. Eiropas pusē cenu dinamika nebija tik pozitīva, kur Vācijas valdības obligāciju un Eiropas investīciju reitinga obligāciju cena saruka par attiecīgi 0,35% un 0,24%, bet paaugstināta riska obligācijas mēneša laikā pieauga par 0,14%. Tikmēr attīstības valstu obligācijas uzrādīja vien 0,8% cenas pieaugumu.
Jaunākie izlaides dati liecina, ka septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē pieauga par 0,1%, kas ir lēnākais temps 4 mēnešu laikā. Par spīti vājākai dinamikai ASV darba tirgū, algu kāpums un zemais atlaišanu līmenis turpināja atbalstīt patēriņu ASV. Darbinieku samaksa septembrī turpināja mēreni augt un palielinājās par 3,8% gada izteiksmē. Septembrī ASV darba tirgum pievienojās 119 tūkst. darbinieku. Tas bija būtisks uzlabojums, salīdzinot ar vidēji 20 tūkst. iepriekšējos 4 mēnešos. Tajā pašā laikā atlaišanu apjomi ASV joprojām ir zemi, bet jauna darba atrašana ir apgrūtināta, ASV bezdarba līmenim septembrī pieaugot līdz 4,4% no 4,3% augustā. ASV Federālā rezervju sistēma turpina saglabāt piesardzīgu retoriku, balstoties uz ierobežotiem ekonomikas datiem, ko ietekmēja vairāk nekā mēnesi garais ASV valdības darba pārtraukums, kas beidzās novembra vidū.
Eirozonā saglabājas vāja izaugsme. 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,2%. Francijas un Spānijas patēriņš kompensēja Vācijas stagnāciju. Eiropas Komisijas rudens prognoze paredz IKP pieaugumu ap 1,3% 2025.gadā. Inflācija novembrī nedaudz pakāpās līdz 2,2% no 2,1% mēnesi iepriekš. Eiropas Centrālā banka nav mainījusi likmes kopš jūnija, norādot, ka pašreizējais līmenis ir “pietiekami labs”. Tirgus dalībnieki neparedz procentu likmju izmaiņas decembrī, kamēr ekonomiskie rādītāji paliek tuvu prognozēm. Eirozonas biznesa noskaņojums novembrī tika pazemināts, sasniedzot zemāko līmeni pēdējos 5 mēnešos, norādot uz vājumu pieprasījuma pusē. Tajā pašā laikā Eirozonas patērētāju noskaņojums saglabājās optimistisks – augstākajā punktā kopš marta.
Ķīnas ekonomikas dati turpināja signalizēt par kopējo ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos. Pēc īslaicīga paātrinājuma septembrī, ko daļēji veicināja aktivitātes kāpums pirms nacionālo svētku Zelta nedēļas brīvdienām, Ķīnas rūpniecības produkcijas izaugsme oktobrī palēninājās līdz 4,9% un uzrādīja vājāko sniegumu kopš pērnā gada augusta. Arī biznesa noskaņojums joprojām atrodas pesimisma zonā. Turpretī, Indijā saglabājas spēcīga izaugsme un inflācija zema, IKP pieaugot par 8,2% 3.ceturksnī.
Novembris finanšu tirgos kārtējo reizi apliecināja, cik svarīga ir sabalansēta pieeja investīcijām, maksimāli izmantojot diversifikāciju un izvairoties no pārmērīgas koncentrēšanās uz vienu ieguldījumu. Attīstīto valstu akciju tirgi saglabāja nelielu pieaugumu, kamēr attīstības reģioni piedzīvoja korekciju, kas var būt izaicinājums tiem, kuri koncentrējas uz augstāka riska akcijām. Obligāciju tirgus sniedza stabilāku atdevi, īpaši ASV investīciju reitinga segmentā, kas ir būtiski sabalansētām ieguldījumu stratēģijām, piemēram, lielai daļai pensiju uzkrājēju, kā arī konservatīviem investoriem. Sabalansētas stratēģijas investori šogad kopumā ir ieguvuši no diversifikācijas – līdz novembra beigām “MSCI World” indekss pieaudzis par 20,21%, “MSCI Emerging Markets” indekss par 33,59%, savukārt “Bloomberg Global Aggregate” obligāciju indekss uzrādījis 8,1% ienesīgumu. ASV investīciju reitinga obligācijas pieaugušas par aptuveni 7,1%, bet Eiropas valdību obligācijas – tikai par 1,22%. Šādos apstākļos svarīgi saglabāt ilgtermiņa skatījumu, jo centrālo banku politika un ekonomikas cikla atšķirības turpinās noteikt tirgus virzienu.
