Ekonomikas izaugsme bremzējas, un ekonomikas noskaņojuma rādītāji ir būtiski pasliktinājušies augošās dzīves dārdzības iespaidā. Joprojām sagaidām, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā būs sekla un ilgs vien dažus ceturkšņus. Ekonomika sāks pamazām atgūties no rudenīgi ziemīgajiem mīnusiem 2023.gada otrajā ceturksnī. Inflācija, visticamāk, augstāk vairs nekāps, tomēr gada aukstajos mēnešos arī stipri neatkāpsies. Patēriņa cenu kāpums jeb inflācija mazināsies nākamā gada laikā, gadu noslēdzot jau ierastākā 2–3% līmenī. Cenu kritums gan joprojām prognozēts netiek.

Patēriņa cenu līmenis turpina kāpt visā pasaulē. Tām līdzi kāpj arī iedzīvotāju bažas par nākotni un virsrakstu daudzums par draudošo enerģētikas krīzi un iespējamo recesiju Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pieaugums Latvijā šī gada jūnijā sasniedza 19,3%. Salīdzinot ar maiju, patēriņa cenās reģistrēts 2,4% pieaugums.

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2. ceturknī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.