Pasaulē augošā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē enerģijas resursu cenas, un iepriekšējo gadu gaitā inflācijas iztukšotie iedzīvotāju maki ir pamats uztraukumam par to, cik viegli vai grūti būs pārdzīvot nākamo apkures sezonu. Lai arī šobrīd tirgum ir atsevišķi riska elementi, tomēr vienlaikus nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka enerģijas resursu cenas būtu nonākušas tādā līmenī, lai apkures tarifiem būtu pamats uzņemt vienotu augšupejošu kursu.

Neraugoties uz nepārliecinošo ārējo ekonomisko fonu, Latvijas uzņēmumu investīcijas ir radījušas iespēju mūsu produkcijai nonākt aizvien jaunos un tālākos tirgos, turklāt pieaugot arī šīs produkcijas pievienotajai vērtībai. Tas mazinājis dažādus ekonomiskos riskus, ļaujot mūsu tautsaimniecībai kļūt noturīgākai pret krīzēm.

Latvijā ir vairāk investoru nekā sākumā pašiem var šķist, jo arī ikviens pensiju 2.līmeņa dalībnieks – tātad ikviens strādājošais, kurš maksā nodokļus – ik mēnesi iegulda savu naudu finanšu tirgos. Protams, to viņa vietā dara izvēlētais pensiju pārvaldnieks atbilstoši tai stratēģijai, kādu pats iedzīvotājs ir vai nav izvēlējies. Un ir liels pārsteigums, ka aizvien liela daļa iedzīvotāju šo naudu, tas ir, 6% no savas ikmēneša algas, iegulda neefektīvos jeb dārgos pensiju plānos.

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus. Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 2024.gada 6.jūnija sapulcē.

Jaunākais darbaspēka apsekojums nedaudz atgādina šūpuļdziesmu – galveno rādītāju līknes maigi šūpojas, dzīve mierīgi rit uz priekšu, nekādas krīzes nav, dusiet mierīgi. Aiz skaitļiem un tendencēm var nolasīt arī draudīgus vēstījumus, kurus laicīgi uzklausot, ir iespējams radīt labāku nākotni. Taču, lai tas notiktu, nepieciešamie risinājumi prasīs spēju izkāpt no intelektuālā komforta zonas.

Jaunākie notikumi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā? Par to stāsta ekonomiste Simona Striževska.

Neskatoties uz ekonomikas stagnāciju reālā izteiksmē šogad, algu kāpums ir gandrīz precīzi noturējis pērnā gada nogalē uzņemto straujo tempu. 3.ceturksnī vidējās algas auga par 11,8%. Vidējā bruto alga sasniedza 1549 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļiem – 1126 eiro.

Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.

3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Preču ārējas tirdzniecības dati šogad nav iepriecinoša lasāmviela, augusts nav izņēmums. Eksports gada griezumā samazinājies par 24,5%, turklāt sezonāli izlīdzinātajos datos preču eksporta ienākumi bija mazākie divu gadu laikā.

Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica tā sauktais bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz – par 0,3%.

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

Darba tirgus rādītāji šogad iepriecina. Galvenais izskaidrojums – ekonomikas sniegums ir labāks par gaidīto. Sākotnējais vērtējums par iekšzemes kopprodukta izmaiņām 1.ceturksnī (0,7% pieaugums) visdrīzāk tiks pārskatīts uz augšu, bet jaunākā Eiropas Komisijas prognoze saka, ka mūsu ekonomika šogad augs par 1,4%, un tas ir ticami.

Mazumtirdzniecība nepārstāj pārsteigt ar spēju pretoties izaicinājumiem – 2023.gads sākās ar kāpumu. Šī gada janvārī augstā inflācija turpināja deldēt iedzīvotāju pirktspēju. Ziemas mēnešos papildu slogu rada arī lielie apkures rēķini. Izmaksu slogs iedzīvotājiem ir būtiski audzis, bet arī šajos apstākļos iedzīvotāji iepirkās vairāk nekā pirms gada. Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 20,4%. Tikmēr pārdošanas apjomi kāpa par 2,9%.