Neraugoties uz nepārliecinošo ārējo ekonomisko fonu, Latvijas uzņēmumu investīcijas ir radījušas iespēju mūsu produkcijai nonākt aizvien jaunos un tālākos tirgos, turklāt pieaugot arī šīs produkcijas pievienotajai vērtībai. Tas mazinājis dažādus ekonomiskos riskus, ļaujot mūsu tautsaimniecībai kļūt noturīgākai pret krīzēm.
Latvijai pēdējās desmitgades ir bijušas dažādu izaicinājumu pilnas un vienlaikus bijis jādarbojas kā minimums divos virzienos, proti, lai attīstītu gan eksporta ģeogrāfiju, tādējādi mazinot atkarību no kādas konkrētas valsts politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem, gan arī dažādojot preču klāstu un kāpinot pašu preču vērtību.
Kādreiz eksporta pamatu Latvijai nodrošinājušas divas nozares – pārtikas industrija un meži. Tām būtiska loma ir arī tagad, taču produktu izstrāde ir kļuvusi daudz niansētāka, turklāt daudz lielāka loma kopējā eksportā ir arī mašīnbūves nozarei, dažādiem metālizstrādājumiem, kā arī augstas raudzes tekstila izstrādājumiem, farmācijas produkcijai un elektronikai. Kaut kas ir radies uz bijušās Padomju Savienības laiku bāzes, bet ļoti daudz kas ir nācis klāt no jauna. Kā vienu samērā labu piemēru var minēt mūsu valsts Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas uzņēmumus. Pēc 2008.gada krīzes tiem 2011.gadā jau bija izdevies atgūties un ar ražošanas apjomiem “iziet plusos”. Eksporta un arī kopējās ekonomikas ilgtspējā tāpat ne mazāk svarīgs ir jautājums par eksporta ģeogrāfiju, sevišķi tad, ja palūkojamies uz Latvijas kaimiņiem mūsu robežas austrumu pusē.
Prom no Krievijas
Pirms 10 gadiem, kad Krievija jau bija okupējusi Krimu un Austrumukrainā noritēja plaša mēroga karadarbība, agresorvalsts Krievija un Rietumu pasaule jau sāka apmainīties ar pirmajām ekonomiskajām sankcijām. Viena no sankcijām, ar ko Krievija atbildēja Rietumiem un to sabiedroto valstīm, bija plaša mēroga pārtikas un lauksaimniecības preču importa aizliegumi. Tobrīd tas radīja zināmu jezgu arī Latvijā un jau atkal lika uzdot jautājumu, cik konkurētspējīgs ir Latvijas preču un arī pakalpojumu eksports pasaules mērogā un kā pakārtot dzīvi tā, lai mazinātu mūsu Austrumu kaimiņvalsts spēju ietekmēt ekonomiskos procesus Latvijā.
Kā rāda pēdējās desmitgades pieredze un izmaiņas statistikas datos, ar šo uzdevumu ir izdevies tikt galā samērā labi, līdz ar to arī jaunie pavērsieni pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī mūsu valstī nekādus pamatīgus ekonomiskos satricinājumus tā arī nespēja radīt. Taisnības labad jāteic, ka tādu nebija arī pēc 2014.gada augustā Krievijas izziņotajām sankcijām, kuru ietekmē mūsu pārtikas produktu ceļš Krievijas tirgū bija gandrīz slēgts. Tā laika notikumi kārtējo reizi apliecināja, ka Krievija kā ārējās tirdzniecības partneris nav drošs un tas ir ne tikai politisku, bet arī ekonomisku faktoru dēļ.
