Kādi uzņēmumi drīkst organizēt brīvprātīgo darbu? Kā organizēt brīvprātīgo darbu un kā to uzskaitīt? Vai, iesaistot darbā brīvprātīgo, ir jāievēro kādas speciālas prasības? 

Kas ir brīvprātīgais darbs?

Domājams, ka ikviens uzņēmējs vēlētos, lai viņa uzņēmumā būtu iespējams iesaistīt brīvprātīgos. Tomēr likumu normas to nepieļauj. Vienīgais izņēmums ir uzņēmumi ar sociālā uzņēmuma statusu. Kāpēc? Jo sociālais uzņēmums savā darbībā ir ļoti līdzīgs biedrībai vai nodibinājumam – tam nav mērķa gūt maksimālu peļņu, tas darbojas, pamatojoties uz statūtos noteiktiem principiem, iegūto peļņu nesadala dividendēs, savu mantu un finanšu līdzekļus drīkst izmantot tikai statūtos noteiktiem mērķiem.

Sociālā uzņēmuma jēdziens definēts Sociālā uzņēmuma likuma 2.panta 1.daļā:

Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss un kura veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi, nodarbinot mērķa grupas vai uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, sociālo, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumu sniegšana, kā arī specializētu preču ražošana), vai veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana).

Brīvprātīgais darbs praktiski darbojas tikai organizācijās, kur peļņas gūšana nav mērķis. Brīvprātīgā darba likuma (BDL) 3.pantā ir norādīti uzņēmumi, kam ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu, un tie ir:

  • biedrības un nodibinājumi, tai skaitā arodbiedrības un to apvienības;
  • valsts un pašvaldību iestādes;
  • politiskās partijas un to apvienības;
  • sociālie uzņēmumi.

Manuprāt, precīzs brīvprātīgā darba princips aprakstīts mājaslapā Prakse.lv, norādot, ka brīvprātīgais darbs ir laika un prasmju ziedojums sabiedriski lietderīgiem mērķiem. Taču vienkāršākiem vārdiem runājot, tas ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji savā brīvajā laikā var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un līdz ar to pārveidot un uzlabot gan savu, gan apkārtējo dzīves kvalitāti. Darbu var veikt gan valstiskās, gan nevalstiskās un arī privātās organizācijās. Brīvprātīgā darba pamatdoma ir darbošanās sevis izvēlētā sfērā, sev izdevīgā laikā, par to nesaņemot atalgojumu naudas izteiksmē, taču gūstot daudz un dažādus citus, nemateriālus labumus.

Brīvprātīgā darba organizācija

Latvijā brīvprātīgo darbu regulē BDL, kas ir salīdzinoši jauns likums – spēkā stājās 2015.gada 18.jūnijā. Likumā ietvertas būtiskākās normas, kas jāievēro, ja organizācija vēlas nodarbināt brīvprātīgos.

BDL 4.pants nosaka, ka brīvprātīgo darbu var sākt veikt no 13 gadu vecuma, ar nosacījumu, ka personām no 13 līdz 16 gadu vecumam nepieciešama likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišana.
__________________________________________________________________________

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nav apliekamas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas
__________________________________________________________________________

Brīvprātīgais darbs veicams gan pēc savstarpēji noslēgtas vienošanās, gan rakstiski noslēdzot brīvprātīgā darba līgumu. Kāda atšķirība?

 

Vienošanās

Līgums

Veids

Gan rakstveida, gan mutiska

Rakstveida

Izdevumu atlīdzināšana

Neparedz izdevumu atlīdzināšanu

Ir paredzēta izdevumu atlīdzināšana

Vecuma ierobežojumi

Noslēdz tikai ar pilngadīgu personu

Noslēdz obligāti, ja brīvprātīgais ir nepilngadīga persona

Nepieciešamība

Obligāts, ja pieprasa vismaz viena no pusēm

Lielākoties, svarīgākais iemesls, kāpēc organizācijas izvēlas slēgt rakstisku līgumu ar brīvprātīgo, ir izdevumu kompensēšanas iespējas.

Kādus pienākumus organizācijā var veikt pēc brīvprātības principa? Praktiski, jebkādus! Grāmatvedis var veikt grāmatvedības uzskaiti, nesaņemot atlīdzību, jurists var konsultēt, vienojoties ar biedrību, arī jebkurš organizācijas biedrs var veikt brīvprātīgo darbu konkrētajā organizācijā, pamatojoties uz savām spējām un prasmēm.

BDL nosaka abu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kā arī atbildību. Brīvprātīgā darba organizētāja pienākumos ietilpst:

  • nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus;
  • segt saistītos izdevumus, ja tas paredzēts līgumā;
  • pie gada pārskata sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu u.c.normas.

Darba drošība ir svarīgs nosacījums, kas jāievēro ne tikai pēc Darba likumā noteiktā, bet arī nodarbinot brīvprātīgos. BDL 9.pants nosaka darba organizētāja tiesības apdrošināt brīvprātīgā darba veicējus, ja ir nepieciešamība un ir iespējami veselības un dzīvības apdraudējumi.

BDL minēta brīvprātīgā darba veicēju informācijas sistēma. Šajā sistēmā datus par brīvprātīgo drīkst ievadīt tikai tad, ja persona sniegusi savu piekrišanu.

Apkopojot BDL normas:

  • brīvprātīgos darba veicējus drīkst nodarbināt tikai likumā minētās organizācijas, kam nav mērķis gūt maksimālu peļņu;
  • brīvprātīgo darbu var veikt gan vienojoties, gan slēdzot rakstveida līgumu;
  • rakstveida līgums obligāti slēdzams pie konkrētiem nosacījumiem;
  • ar brīvprātīgo darbu saistītus izdevumus drīkst segt tad, ja tas ir norunāts rakstiski noformētā Brīvprātīgā darba līgumā;
  • attiecībā uz brīvprātīgo, jāievēro gan darba drošības, gan personas datu aizsardzības normas;
  • brīvprātīgā darba laiks jāuzskaita, bet nav jāsniedz ikmēneša atskaites VID.

Izdevumu atlīdzināšana

Izdevumu segšanas normas ir aprakstītas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 9.panta 1.daļas 44.punktā. Konkrētāk normas paskaidrotas Ministru kabineta noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 54.2.punktā, nosakot, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nav apliekamas ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, ko brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji, šādā apmērā:

  • izdevumi, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 eiro (izņemot šo noteikumu 54.2 2.apakšpunktā minētos izdevumus):
    • par ēdināšanu – ne vairāk kā seši eiro par katru dienu;
    • par viesnīcu (naktsmītni), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti – ne vairāk kā 57 eiro par diennakti;
    • par ceļa (transporta) izdevumiem (izņemot izdevumus par degvielu), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti;
    • par degvielu, ja brīvprātīgā darba veicējs lieto viņa īpašumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, – ne vairāk kā 50 eiro mēnesī;
    • par apģērbu, ja tas saistīts ar darbības specifiku vai norāda uz konkrētu atpazīstamību un piederību;
    • par apmācību, ja tā saistīta ar darbības specifiku un nav saistīta ar pamatizglītību, – ne vairāk kā 200 eiro gadā;
  • izdevumi par pakalpojumiem, kuru obligāta nodrošināšana ir noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem:
    • par veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā, ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;
    • par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām (izņemot sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu), ja tā ir pamatota ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem;
    • par veselības pārbaudēm, ja tās ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem.

Tā kā likuma par IIN 9.pants nosaka ienākumus, kas nav apliekami ar IIN, tad var secināt, ka brīvprātīgajam ir tiesības saņemt un brīvprātīgā darba organizētājam ir tiesības izmaksāt šos izdevumus, neieturot IIN. Bez šaubām, ja minēto summu limiti tiek pārsniegti, IIN maksāšanas pienākums iestājas tajā brīdī, kad brīvprātīgais saņem vairāk, kā noteikts likuma par IIN 9.pantā, ko nosaka likuma par IIN 17.panta 10.daļas 21.punkts.

Piemērs

Organizācija ir nolēmusi kompensēt izdevumus, kas neatbilst likuma par IIN 9.panta uzskaitījumam, – 150 EUR apmērā, un atbilstoši normatīvos minētajam – 90 EUR. Organizācijai līdz nākamā mēneša 15.datumam jāiesniedz paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām, norādot 150 EUR ar ienākuma kodu “1020”, jāietur no minētās summas IIN 23% apmērā un jāiemaksā tas valsts budžetā līdz sekojošā mēneša 23.datumam. 90 EUR norāda kā neapliekamo ienākumu, deklarējot ar kodu “3022”.
_______________________________________________________________________

Brīvprātīgais darbs veicams gan pēc savstarpēji noslēgtas vienošanās, gan rakstiski noslēdzot brīvprātīgā darba līgumu
_______________________________________________________________________

Izvērtējot visas aprakstītās normas, jāpieņem fakts, ka brīvprātīgais darbs iespējams tikai tad, ja tas notiek organizācijās, kas nav tendētas uz peļņas gūšanu. Kā jau iepriekš minēts, komercuzņēmumos brīvprātīgos nedrīkst nodarbināt, tādējādi, neaizstājot algotu darba spēku, izņemot uzņēmumus, kas reģistrējuši sociālā uzņēmuma statusu. Bet, vai varētu izmantot brīvprātīgos uzņēmumos? Tieši, protams, nav iespējams, bet netiešā veidā gan.

Piemērs

Pilsētas svētkos tiek organizēts gaismu un skaņu šovs kā tradicionālās uguņošanas alternatīva. Pilsētā darbojas vairākas biedrības, kas apvienojušas pilsētas iedzīvotājus un to mērķi ir saistīti ar iedzīvotāju saliedēšanu, izglītošanu un jēgpilnas atpūtas organizēšanu. Šova organizēšanai piesaista uzņēmumu. Uzņēmumam nepieciešama palīdzība organizēšanā, tāpēc uzņēmums uzrunā pilsētas biedrības, vai tās var sniegt šādu pakalpojumu par atlīdzību. Ja biedrību mērķi sakrīt ar minētā pasākuma mērķiem, tās drīkst veikt saimniecisko darbību, piedāvājot pakalpojumu par atlīdzību. Lūk, šādā veidā pastarpināti tiek iesaistīti brīvprātīgie, lai biedrība varētu sniegt attiecīgu pakalpojumu.

Brīvprātīgais darbs ir nepieciešams un aktuāls jebkurā jomā, kas saistīta ar palīdzību cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai. Brīvprātīgo darbu var veikt gan Latvijā, gan iesaistoties starptautiskās misijās un dažādos projektos. Tās ir plašas iespējas jauniešiem dibināt kontaktus, mācīties valodas, sniegt labumu sabiedrībai un iespējams, arī sev.