Meditācija var palīdzēt novērst izdegšanu, tā var palīdzēt attīstīt spēju būt stabilam, apzinātam un līdzsvarotam. Uzņēmumos bieži savijas stresa un izdegšana tēma, kā arī apzinātības prakses. 

Kas ir apzinātība?

Apzinātības prakse ir mērķtiecīga uzmanības pievēršana šī brīža pieredzei bez vērtējošas attieksmes un klātbūtnes stāvokļa izkopšana. Būt apzinātam nozīmē pamanīt savas domas, emocijas, ķermeņa fiziskās sajūtas un apkārtējo vidi nevērtējošā, nereaģējošā un nenosodošā veidā.

Spēja būt apzinātam ir dota katram, bet dzīves laikā arvien vairāk domāšana pārņem visu “laukumu”, daudzās situācijās cilvēki “automātiski” sāk rīkoties ierastos veidos, kas var nebūt piemēroti konkrētajai situācijai.

Spēju būt apzinātam varam izkopt ar vairāku meditācijas veidu palīdzību, kā arī vienkārši ikdienas gaitās cenšoties būt apzināti. Iztēlojieties, kā noritētu sanāksme darbā, ja tās dalībnieki patiesi būtu klātesoši ar nedalītu uzmanību un bez nosodījuma?

Stress un apzinātības prakse

Amerikāņu zinātnieks, autors un meditācijas skolotājs Džons Kabats-Zinns sev labi pazīstamo meditācijas praksi, kuru bija apguvis sākotnēji Dzen skolotāju vadībā, bet vēlāk arī no citām Austrumu garīgajām praksēm, pielāgoja modernā rietumu cilvēka uztverei un kultūrai. Viņš pats bija izjutis labumu, ko dod meditācija un apzinātība, tādēļ bija ieinteresēts tās ietekmi pētīt zinātniski. Viņš izstrādāja Apzinātībā balstītu stresa mazināšanas programmu, kurā 8 nedēļu laikā dalībnieki tiek iepazīstināti ar vienkāršām un zinātniski pamatotām meditācijas praksēm. Pirmais apzinātības prakses modernais pielietojums ir mērķēts uz stresa mazināšanu.