Savā dzīvē un arī darbā esam satikuši simtiem cilvēku, piedalījušies tūkstošiem sarunu un bijuši miljoniem dažādu situāciju. Kāpēc ar vienu cilvēku uzreiz atrodam kopīgu valodu un ir sajūta, ka esam pazīstami sen, bet ar citu arī pēc ilgāka laika šķiet, ka otrs ir no citas planētas? Kāpēc viens runā tā, ka vārdu nevar iespraust, bet no otra dienas laikā dzirdami vien daži vārdi? Ko darīt, lai kolektīvā pārvarētu šo dažādību, un kā ar katru komunicēt, lai sasniegtu vislabāko rezultātu?

Mēs esam dažādi, un tas ir lieliski! Ir tikai jāsaprot, kā labāk ar otru komunicēt, kā pilnveidot sevi un kā komandai kļūt par īstu "mūžīgo dzinēju". Aplūkosim cilvēku dažādību ar ļoti vienkāršas tipoloģijas piemēru, proti, DISC uzvedības modeli. To ierosināja fizioloģiskais psihologs Viljams Moltons Mārstons (William Moulton Marston) 1928.gadā savā grāmatā "Normālu cilvēku emocijas".

Kas ir uzvedība?

Uzvedība ir veids, kā persona darbojas vai nedara neko. Uzvedība var būt apzināta vai neapzināta, redzama vai slēpta. Tās galvenās komponentes ir:

  • darbi un rīcība;
  • verbālā sastāvdaļa – vārdi, vārdu nozīme, runas veids, intonācija;
  • neverbālie elementi – ķermeņa valoda (žesti, skatiens, gaita), ģērbšanās stils un aksesuāru izvēle.

DISC modelis balstīts uz diviem galvenajiem kritērijiem:

  • kā cilvēks uztver vidi, kurā viņš darbojas (tā ir labvēlīga vai naidīga);
  • kā persona darbojas vai reaģē konkrētās situācijās.