Dalībnieku reģistra kārtošana komercsabiedrībās
2021-12-14
Evija Novicāne, ZAB “NOVIUS”, zvērināta advokāte
Lai gan Komerclikums ir spēkā jau vairāk nekā 21 gadu, pieredze rāda: praksē vēl aizvien ir daudz neskaidrību par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra nozīmi un vešanas kārtību.
Sākotnējais dalībnieku reģistra vešanas tiesiskais regulējums bija ļoti liberāls un vērsts uz to, lai pēc iespējas atvieglotu SIA kapitāla daļu uzskaiti un apgrozību. Diemžēl tas nereti tika izmantots negodprātīgi, īstenojot tā dēvētās reiderisma shēmas. Lai to apkarotu, Komerclikumā tika noteiktas striktākas prasības. Ieviesto izmaiņu rezultātā tiesiskais regulējums ir kļuvis par visnotaļ kazuistisku un pat smagnēju, radot zināmus “prāta mežģus” pat pieredzējušiem komerctiesību speciālistiem.
Aplūkosim dalībnieku reģistra nozīmi un pamatprincipus tā kārtošanā!
Dalībnieka statusu apliecinošs dokuments
Dalībnieku reģistra pamatfunkcija ir kalpot par apliecinājumu dalībnieka statusa iegūšanai. Proti, atbilstoši Komerclikuma (KL) 136. panta 1. daļai par sabiedrības dalībnieku ir uzskatāma tikai tā persona, kura kā dalībnieks ir ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Vien atsevišķos – likumā īpaši paredzētos – izņēmuma gadījumos dalībnieka tiesības sabiedrībā var īstenot persona, kas nav ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Tas ir minēts KL 224. panta 1. daļā.
Dalībnieka statuss sabiedrībā tiek iegūts jau ar brīdi, kad attiecīgā persona likumā noteiktajā kārtībā ir ierakstīta šīs sabiedrības dalībnieku reģistrā. Tādējādi, lai gan likums noteic pienākumu iesniegt Uzņēmumu reģistrā gan sākotnējo dalībnieku reģistra nodalījumu, gan arī informāciju par izmaiņām (precizētu reģistra eksemplāru), tālākajai darbībai ir tikai deklaratīvs (informatīvs) raksturs. Respektīvi, ar dalībnieku reģistra pievienošanu sabiedrības reģistrācijas lietai Uzņēmumu reģistrā netiek nodibināts dalībnieka statuss, bet gan tikai izsludināts (publiskots) jau pastāvošs tiesisks statuss, kas radās ar atbilstoša ieraksta veikšanu sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumā.
Vienlaikus gan jāņem vērā, ka atbilstoši KL 12. un 188.1 panta noteikumiem trešajām personām ir tiesības paļauties uz komercreģistra informācijas pilnīgumu un patiesumu. Tas nozīmē, ka labticīgas trešās personas tiek aizsargātas, ja publiski pieejamās ziņas atšķiras no faktiskā stāvokļa (iemesli tam var būt dažādi – valde nav iesniegusi komercreģistrā aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu, komercreģistra lietai ir bijis pievienots viltots vai nepatiesas ziņas saturošs dalībnieku reģistra nodalījums u. tml.). Par labticīgu kapitāla daļas ieguvēju gan nav uzskatāma tāda persona, kas zināja (vai arī rupjas neuzmanības dēļ nezināja), ka:
- daļa nepieder atsavinātājam;
- atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar daļu;
- atsavinātājam noteikts daļas atsavināšanas aizliegums (KL 188.1 panta 2. daļa).
Tomēr no KL 188.1 1. daļas izriet, ka trešo personu labticīgums (paļaušanās uz komercreģistrā publiskoto informāciju) ir prezumējams. Tādējādi, ja labticīguma prezumpcija netiek atspēkota, pret trešo personu nevar celt iebildumus saistībā ar to, ka faktiskā tiesiskā situācija ir bijusi atšķirīga no publiskotajām ziņām.
Uzdevumi un norādāmā informācija
Atbilstoši KL 187. panta 1. daļai dalībnieku reģistrs tiek kārtots lai veiktu daļu un to apmaksas uzskaiti, atspoguļotu daļu pāreju un nodrošinātu sabiedrības dalībnieku tiesības. Tādējādi dalībnieku reģistra vešanas uzdevumi tiešā veidā izriet no tā pamatfunkcijas nodrošināt sasaisti starp dalībnieka statusa iegūšanu un attiecīga ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistrā.
Balstoties KL 187. panta 5. daļā, dalībnieku reģistrā obligāti jānorāda šāda informācija:
- nodalījuma datums un kārtas numurs – savā būtībā dalībnieku reģistrs ir dokumentu kopums, ko veido tā nodalījumi. Katrs nodalījums ir atsevišķs patstāvīgs dokuments ar secīgu kārtas numuru, kurā atspoguļots pilns aktuālais dalībnieku sastāvs un uz to attiecināmā informācija. Tomēr atsevišķs nodalījums nav uzskatāms par dalībnieku reģistru, jo to veido visu nodalījumu kopums;
- ieraksta kārtas numurs – ieraksti veicami hronoloģiskā kārtībā, izmantojot vienlaidus numerāciju no pirmā dalībnieku reģistra nodalījuma. Piemēram, ja pirmais nodalījums noslēdzās ar trešo ierakstu, otrais nodalījums ir jāsāk ar ceturto ierakstu. Jāņem vērā, ka izmaiņas dalībnieku reģistrā norādāmajā informācijā ir ierakstāmas, to darot atsevišķā, jaunā nodalījumā, nevis veicot labojumus vai grozījumus iepriekš izdarītajos ierakstos;
- daļu kārtas numuri – tie ir norādāmi, lai varētu identificēt daļas to pārejas gadījumā (jo īpaši būtiski izsekot konkrēto daļu kustībai ir tad, ja tiek atsavinātas neapmaksātas daļas);
- ziņas par dalībniekiem – jānorāda gan personu identificējoša informācija, gan arī adrese. Dalībniekiem jāseko, lai dalībnieku reģistrā norādītā adrese ir aktuāla, jo to sabiedrība izmanto saziņai ar dalībnieku, piemēram, uz šo adresi tiek sūtīts paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu;
- daļas nominālvērtība;
- katra dalībnieka daļu skaits;
- daļas apmaksas termiņš (ja daļa nav apmaksāta);
- datums, kad veikta daļu apmaksa pilnā apmērā;
- citas obligātās ziņas.
Ja dalībnieku reģistrs tiek vests pareizi, no tā ierakstiem var viegli izsekot notikušajām izmaiņām, piemēram, par daļu kustību (izlaišanu, dzēšanu, pāreju), nominālvērtības vai skaita maiņu, apmaksas stāvokļa izmaiņām. No jaunākā nodalījuma var iegūt informāciju par aktuālajiem datiem, bet no iepriekšējiem nodalījumiem secīgi ir redzami iepriekšējo izmaiņu datumi un vēsturiskie dati.
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
06:00, 18. Feb. 2025
Uzņēmēju saražotās preces pārsvarā domātas plašam potenciālo pircēju lokam, tomēr ir gadījumi, kad prece tiek gatavota īpaši pēc konkrēta pircēja pieprasījuma. Vai tad, ja pircējs grib no šāda pasūtījuma atteikties, par to nesamaksājot, pārdevējam tam būtu jāpiekrīt? Kā uzņēmējam rīkoties vispareizāk, lai viņam šādos gadījumos nerastos zaudējumi?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 4. Feb. 2025
Pēc animācijas filmas “Straume” iznākšanas un skatītāju siržu iekarošanas tās galvenais varonis – tumši pelēkais kaķis – ir kļuvis tik populārs, ka parādās uz krekliņiem, krūzēm, biroja precēm un citur. Un šis nebūt nav vienīgais tēls, kas naski tiek izmantots ar filmas veidošanu nesaistītu uzņēmumu peļņas gūšanas nolūkos. Vai tas ir likumīgi? Kādos gadījumos nepieciešama atļauja izmantot multfilmas tēlus, bet kuros tā nav nepieciešama?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 29. Jan. 2025
Līdz ar Halovīnu Ķīnas interneta tirdzniecības platformu milzi “Temu” piemeklēja baiss pārsteigums – Eiropas Komisijas (EK) lēmums uzsākt izmeklēšanu par iespējamiem Digitālo pakalpojumu akta (DPA) pārkāpumiem. Kur “Temu” kļūdījās, un kādus iespējamos pārkāpumus tas pieļāva? Kāda ir DPA ietekme uz uzņēmumiem Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 28. Jan. 2025
Strauji mainīgajā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas vidē attiecības starp iepircējiem un piegādātājiem ir ļoti svarīgas. Nodrošināt, ka šīs attiecības tiek veidotas, pamatojoties uz godīgumu un pārredzamību, ir ne tikai labas uzņēmējdarbības prakses, bet arī normatīvo aktu ievērošanas un ētiskās atbildības jautājums. Tādēļ sadarbībā starp piegādātājiem un iepircējiem ir svarīgi ievērot gan juridiskās normas, gan ētikas principus, lai nodrošinātu klientu uzticību, ātru un kvalitatīvu preču piegādi.
Juridiski padomi
06:00, 23. Jan. 2025
Covid-19 pandēmijas laika prasības veikt darbu attālināti ieviesa paliekošas pārmaiņas daudzu darbinieku dzīvē, proti daļa darbinieku joprojām turpina daļēji vai pilnībā strādāt attālināti. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums par darba devēja informācijas aizsardzību attālinātā darba gadījumā. Kā ievērot konfidencialitāti un pasargāt komercnoslēpumu no izpaušanas attālinātā darba gadījumā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Jan. 2025
Laikā, kad modernās tehnoloģijas ir katra augoša uzņēmuma dzinējspēks, gan Latvijas uzņēmumos, gan publiskās pārvaldes iestādēs jāstiprina arī kiberdrošība. Tāpēc 2024.gada 1.septembrī stājās spēkā Nacionālās kiberdrošības likums. Kādas izmaiņas paredzētas jaunajā likumā un kas jādara uzņēmumiem, lai atbilstu jaunajām prasībām?
Juridiski padomi
06:00, 7. Jan. 2025
Vizuālā identitāte būtiski palīdz ikvienam uzņēmumam veidot atpazīstamību un uzticību klientu acīs. Tā sevī ietver dažādus vizuālos elementus, kas kopā veido unikālu un atšķirīgu uzņēmuma tēlu. Tomēr, pieaugot konkurencei un digitālajai videi kļūstot arvien nozīmīgākai, pieaug arī risks saskarties ar vizuālās identitātes zādzību. Kā atpazīt identitātes zādzību un kā rīkoties, ja tā ir nozagta?
Juridiski padomi
09:00, 30. Dec. 2024
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 30. Dec. 2024
Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, interneta pirātisms ir izplatīta problēma. Lai to risinātu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā. Kas mainīsies un kas jāatceras, piemērojot šo regulējumu?
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Klausies
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024