Eiropas Zaļais kurss – kā tas ietekmēs uzņēmējus?
2022-02-16
Maija Orbidāne, SIA "PricewaterhouseCoopers", ilgtspējas pakalpojumu vadītāja
Klimata pārmaiņu radītās sekas izjūtam aizvien vairāk gan ar ekstrēmiem laikapstākļiem, gan izmaiņām dabā. Lai mazinātu klimata pārmaiņas un risinātu problēmas, kas saistītas ar vides degradāciju, Eiropas Savienība ir izvirzījusi ambiciozus mērķus samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju par 55% līdz 2030. gadam un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas Zaļais kurss ir stratēģija, ar kuras palīdzību ES plāno sasniegt klimata neitralitāti.
Līdzautors: Benno Butulis, SIA“PricewaterhouseCoopers Legal” zvērināts advokāts
Klasifikācijas sistēma ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām
Eiropas Zaļā kursa mērķis ir uzlabot iedzīvotāju un nākamo paaudžu labklājību un veselību, sekmējot bezatlikumu ražošanu, viedu pārvietošanos, zemu emisiju ēku būvniecību, bioloģisko daudzveidību, tīru gaisu un ūdeni, veicinot atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, kā arī aprites un sadarbības ekonomiku, tādējādi mazinot siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju apmēru un to absorbēšanu. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būs nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi. Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns paredz tuvākajā desmitgadē mobilizēt vismaz 1 trlj. eiro investīcijām.
Kas ir nepieciešams mērķa īstenošanai?
Runājot par finansējuma nodrošinājumu šiem mērķiem, tiek lietots jēdziens – ilgtspējīgas finanses. Ilgtspējīgu finanšu būtība ir stiprināt gan privātā, gan publiskā sektora lomu, nodrošinot finansējuma plūsmu uzņēmumiem, kuri jau šobrīd aktīvi iesaistās un veic ilgtspējīgas darbības vai vēlas mainīties un pielāgoties, pārskatot savus darbības modeļus, meklējot jaunus, ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus darbības virzienus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgojoties klimata pārmaiņām.
Lai finanšu institūcijas, aktīvu pārvaldnieki, kā arī publiskais sektors varētu sekmīgi pildīt šo pienākumu un nodrošināt finansējuma pieejamību ilgtspējīgām darbībām un transformācijas procesiem, ir nepieciešama uzticama, kvalitatīva un standartizēta informācija, kas sniegtu atbildi uz jautājumu, kas tad īsti ir ilgtspējīgs un kas sekmēs izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu.
Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi zinātniski pamatotu klasifikācijas sistēmu ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām jeb Taksonomijas regulējumu (regula 2020/852/ES par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai), kurā sniedz ieskatu tādās saimnieciskajās darbībās, kas vērstas uz ES izvirzīto vides mērķu sasniegšanu. Tā atzīst par zaļām jeb “vides ziņā ilgtspējīgām” saimnieciskās darbības, kas sniedz būtisku ieguldījumu vismaz viena izvirzītā vides mērķa sasniegšanā, vienlaikus būtiski nekaitējot nevienam citam vides mērķim un nodrošinot minimālas sociālās garantijas. Tas nozīmē, ka uzņēmumam savas saimnieciskās darbības jāveic atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp principiem un tiesībām, kuri ir izklāstīti astoņās pamatkonvencijās un noteikti ne vien Starptautiskās darba organizācijas deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, bet arī Starptautiskajā cilvēktiesību hartā.
Zaļā kursa nostādījumi uzņēmējiem
Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, jāzina, kādus nosacījumus tie drīkst iekļaut sadarbības līgumos, bet kas tiks uzskatīts par aizliegtu praksi. Kas jāatceras, slēdzot vertikālu vienošanos?
Juridiski padomi
08:30, 27. Mar. 2025
Statūti ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, kas ir dažādu noteikumu kopums, kuru mērķis ir definēt un aprakstīt galvenos uzņēmuma darbības pamatprincipus. Uzņēmumi šim dokumentam nereti pievērš pārāk mazu uzmanību, iekļaujot tajā tikai Komerclikumā noteikto minimālo informāciju – nosaukumu, pamatkapitāla lielumu, daļu skaitu, to nominālvērtību un valdes pārstāvības tiesību apjomu. Kam pievērst uzmanību, sagatavojot sabiedrības statūtus?
Juridiski padomi
07:00, 27. Mar. 2025
Laikā, kad īpaši aktuāla ir tirdzniecība internetā, un izstrādājumi, kas raksturīgi konkrētam reģionam, ir pieejami jebkur pasaulē, pieaug arī pakaļdarinājumu skaits, tāpēc visā Eiropā tiks ieviesta regula par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Ko paredz regula un kā tā ietekmēs amatniekus un ražotājus Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 17. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai var lūgt iesniegt medicīnas izrakstu, kurā ir norādīta diagnoze un nozīmētā ārstēšana? Kādos gadījumos to drīkst, bet kādos – ne? Cik daudz informācijas drīkst prasīt, ja, piemēram, nepieciešams zināt diagnozi, jo konkrētās manipulācijas neapmaksā, ja ir konkrēta saslimšana? Vai drīkst prasīt visu pilno medicīnas izrakstu vai tikai to daļu, kurā uzrakstīta diagnoze?
Juridiski padomi
09:00, 7. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Uz cik ilgu laiku uzņēmuma – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – īpašnieks var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, atlaist darbiniekus? Kādas deklarācijas un pārskati šajā periodā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā?
Juridiski padomi
06:00, 18. Feb. 2025
Uzņēmēju saražotās preces pārsvarā domātas plašam potenciālo pircēju lokam, tomēr ir gadījumi, kad prece tiek gatavota īpaši pēc konkrēta pircēja pieprasījuma. Vai tad, ja pircējs grib no šāda pasūtījuma atteikties, par to nesamaksājot, pārdevējam tam būtu jāpiekrīt? Kā uzņēmējam rīkoties vispareizāk, lai viņam šādos gadījumos nerastos zaudējumi?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 4. Feb. 2025
Pēc animācijas filmas “Straume” iznākšanas un skatītāju siržu iekarošanas tās galvenais varonis – tumši pelēkais kaķis – ir kļuvis tik populārs, ka parādās uz krekliņiem, krūzēm, biroja precēm un citur. Un šis nebūt nav vienīgais tēls, kas naski tiek izmantots ar filmas veidošanu nesaistītu uzņēmumu peļņas gūšanas nolūkos. Vai tas ir likumīgi? Kādos gadījumos nepieciešama atļauja izmantot multfilmas tēlus, bet kuros tā nav nepieciešama?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 29. Jan. 2025
Līdz ar Halovīnu Ķīnas interneta tirdzniecības platformu milzi “Temu” piemeklēja baiss pārsteigums – Eiropas Komisijas (EK) lēmums uzsākt izmeklēšanu par iespējamiem Digitālo pakalpojumu akta (DPA) pārkāpumiem. Kur “Temu” kļūdījās, un kādus iespējamos pārkāpumus tas pieļāva? Kāda ir DPA ietekme uz uzņēmumiem Latvijā?
Juridiski padomi
06:00, 28. Jan. 2025
Strauji mainīgajā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas vidē attiecības starp iepircējiem un piegādātājiem ir ļoti svarīgas. Nodrošināt, ka šīs attiecības tiek veidotas, pamatojoties uz godīgumu un pārredzamību, ir ne tikai labas uzņēmējdarbības prakses, bet arī normatīvo aktu ievērošanas un ētiskās atbildības jautājums. Tādēļ sadarbībā starp piegādātājiem un iepircējiem ir svarīgi ievērot gan juridiskās normas, gan ētikas principus, lai nodrošinātu klientu uzticību, ātru un kvalitatīvu preču piegādi.
Juridiski padomi
06:00, 23. Jan. 2025
Covid-19 pandēmijas laika prasības veikt darbu attālināti ieviesa paliekošas pārmaiņas daudzu darbinieku dzīvē, proti daļa darbinieku joprojām turpina daļēji vai pilnībā strādāt attālināti. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums par darba devēja informācijas aizsardzību attālinātā darba gadījumā. Kā ievērot konfidencialitāti un pasargāt komercnoslēpumu no izpaušanas attālinātā darba gadījumā?
Juridiski padomi
06:00, 21. Jan. 2025
Laikā, kad modernās tehnoloģijas ir katra augoša uzņēmuma dzinējspēks, gan Latvijas uzņēmumos, gan publiskās pārvaldes iestādēs jāstiprina arī kiberdrošība. Tāpēc 2024.gada 1.septembrī stājās spēkā Nacionālās kiberdrošības likums. Kādas izmaiņas paredzētas jaunajā likumā un kas jādara uzņēmumiem, lai atbilstu jaunajām prasībām?
Juridiski padomi
06:00, 7. Jan. 2025
Vizuālā identitāte būtiski palīdz ikvienam uzņēmumam veidot atpazīstamību un uzticību klientu acīs. Tā sevī ietver dažādus vizuālos elementus, kas kopā veido unikālu un atšķirīgu uzņēmuma tēlu. Tomēr, pieaugot konkurencei un digitālajai videi kļūstot arvien nozīmīgākai, pieaug arī risks saskarties ar vizuālās identitātes zādzību. Kā atpazīt identitātes zādzību un kā rīkoties, ja tā ir nozagta?
Juridiski padomi
09:00, 30. Dec. 2024
Koplietošanas auto platformas, piemēram, “CityBee”, “Carguru”, “OxDrive”, “Bolt Drive”, ir kļuvušas par pilsētas mobilitātes stūrakmeni, kas ļauj izmantot transportlīdzekļus bez ilgtermiņa saistībām. Līdz ar šo pakalpojumu popularitātes pieaugumu aktualizējušās arī vairākas problēmas, kad koplietošanas auto lietotājam ir jāmaksā sods par nodarījumu, ko tas nav veicis, piemēram, jāmaksā par sasistu auto. Šī situācija aktualizējusi arī jautājumu par koplietošanas platformu sasniedzamību, konkrēti – tās nevar sazvanīt, lai informētu par kādu problēmu. Un no šīs situācijas rodas jautājums – vai platformām obligāti jābūt sazvanāmām?
Juridiski padomi
06:00, 30. Dec. 2024
Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, interneta pirātisms ir izplatīta problēma. Lai to risinātu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā. Kas mainīsies un kas jāatceras, piemērojot šo regulējumu?
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024
Lasītājs jautā: Pašnodarbinātais pasūtīja preci, kas bija nepieciešama pasākumam. Preci bija paredzēts piegādāt ar pakomāta starpniecību. Tā netika piegādāta laikā, līdz ar to vairāk nav nepieciešama. Kādas ir pašnodarbinātas personas tiesības šādā gadījumā? Vai preci drīkst atgriezt?
Klausies
Juridiski padomi
09:00, 23. Dec. 2024