Kriptovalūtu tirgum augustā kopumā bija lejupejoša tendence – vadošās kriptovalūtas piedzīvoja kritumu vidēji par 9%. Tomēr strauju palēcienu kriptovalūtas piedzīvoja pēc “Grayscale” - viena no lielākajiem kripto aktīvu pārvaldītājiem - negaidītās uzvaras tiesā pret Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Vērtspapīru un biržu komisiju, norāda Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā Polina Brotjē.

Šis gads Latvijas tautsaimniecībai ir izrādījies vēl viens rakstura audzināšanas gads – tas saistīts ar Eiropas ekonomikas nākotnes ainas pasliktināšanos, jo īpaši mūsu ražotājiem tik nozīmīgajā celtniecības nozarē. Tomēr, pateicoties tam, ka ir atsācies reālo algu kāpums, cikla zemākais punkts varētu būt pārvarēts. Vienlaikus uzlabojas arī patērētāju prognozes par saviem makiem un valsts ekonomiku.

2023.gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,15 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,7% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 15%, bet importa vērtība par 19,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka gada inflācija Latvijā turpina mazināties. 2023.gada augustā patēriņa cenu indekss bija par 5,4% augstāks nekā pirms gada. Šāds gada inflācijas apmērs bijis mazākais kopš 2021.gada oktobra.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,6%. Precēm tas samazinājās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.

Aizvadītajā mēnesī jauno uzņēmumu skaits atkal audzis, liecina Lursoft pētījuma dati. Ja jūnijā un jūlijā reģistrēts jauno uzņēmumu skaita kritums, tad augustā to skaits atkal pieaudzis. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka pagājušajā mēnesī reģistrēti 717 jauni uzņēmumi, kas ir par 220 uzņēmumiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

2023.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 13,5%, tai skaitā kopējā darba alga par 13,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 13,0%.

2023.gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,2%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,3%. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājušies par 8,2%. Mājsaimniecību izdevumi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauguši par 12,9%.

2023.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 2. eturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP samazinājās par 0,3%.

2023.gada 2.ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8%.

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2023.gada 2.ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 5,0%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 3,5%, autodegvielas – palielinājās par 5,2%.

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eiro zonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms – robu gana daudz.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomikas izaugsmei otrajā ceturksnī sabremzējoties, lēnāks kļuvis arī bezdarba samazinājums, kamēr iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina palielināties, atjaunojoties pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un ekonomiski mazāk aktīvo Ukrainas bēgļu uzņemšanas pagājušajā gadā. Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bijis 6,4% – par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada un tāds pats kā šā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.