Lai gan joprojām saglabājas ar Covid-19 pandēmiju saistītā nenoteiktība, mazumtirdzniecības nozarē otro mēnesi pēc kārtas saglabājas pozitīvas tendences. Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 4,4% lielāki nekā 2019. gada jūlijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās).

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2. ceturknī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam. Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Šā gada otrajā ceturksnī, Covid-19 krīzes dēļ daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis Latvijā paaugstinājies līdz 8,6%, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo pieaugumu bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, un bezdarba pieaugums šajā krīzē līdz šim vērtējams kā visai mērens, tālu atpaliekot no 2009-2010. gada krīzes laikā sasniegtajiem augstumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem š.g. 1. pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 5,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. pusgadu (neizlīdzināti dati). Tomēr 2. ceturksnī Covid-19 ietekme bija jūtamāka, kad būvniecības produkcijas apjomi bija par 0,6% mazāki kā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka Covid-19 krīzes negatīvā ietekme jūnijā ir būtiski mazinājusies, lai gan joprojām preču eksports un imports uzrādījis kritumu. Ja aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās bija sarukusi vidēji par 15%, tad jūnijā šis kritums samazinājās līdz 1,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksports jūnijā uzrādīja pieaugumu par 8%. Tādējādi 2020. gada pirmajā pusgadā kopā preču eksporta vērtība bija par 3,7% zemāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,5%.

Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada septiņos mēnešos ir 5,56 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019. gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi ir samazinājušies par 0,07 miljardiem eiro jeb 1,2%, un ieņēmumu plāns 2020. gada septiņiem mēnešiem izpildīts par 92,5%. VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtas stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi.

Lai gan Covid-19 pandēmija joprojām turpina ietekmēt lielāko daļu ekonomikas nozares, mazumtirdzniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences. Jūnijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 5% lielāki nekā 2019. gada jūnijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās). Tas bija pirmais kāpums pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma iepriekšējos 3 mēnešos.

2018. gadā vislabāk apmaksātā profesiju grupa bija kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti, kuru bruto mēneša darba samaksa bija vidēji 3 279 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas struktūras apsekojuma dati. Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (2 931 eiro) un programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi (2 644 eiro).

2020. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,8%, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma dati. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,6%, un salīdzinājumā ar maiju pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju bezdarba līmenī vērojams pieaugums – 3,5 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 2,6 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2%) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4% un 38,6%).

Aizritējis 2020. gada pirmais pusgads, kas uzņēmējiem nesis daudzus negaidītus izaicinājumus, liekot strauji mainīt savu iepriekš nosprausto stratēģiju un meklēt jaunus darbības virzienus. "Lursoft", apkopojot informāciju par pirmo pusgadu, secinājis, ka jaunu uzņēmumu ir mazāk, bet mazāk ir arī likvidēto.

2020. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 30 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 88,5% mazāk nekā 2019. gada maijā, tomēr, salīdzinot ar šā gada aprīli, tas palielinājās vairāk nekā divas reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 77,5 tūkst. nakšu, kas ir par 84,2 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Covid-19 pandēmija turpina ietekmēt mazumtirdzniecības nozari, mainījušies arī iedzīvotāju patēriņa paradumi. Maijā mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi bija par 1,8% mazāki nekā 2019. gada maijā (neizlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), taču kritums ir krietni mazāks nekā aprīlī.