Gudra darba vēstnese un uzņēmumu biznesa attīstības konsultante ar piecu gadu augstākā līmeņa vadības pieredzi nesen veica profesiju eksperimentu – uz vienu dienu izmēģināja citu profesiju. Eksperimenta mērķis bija izpētīt, kā tiek organizēts darbs dažādās profesijās un kādi produktivitātes aspekti jau ir ieviesti darbavietās. Ņemot vērā, ka zināšanas un rīki ir izmantojami atšķirīgās nozarēs, sevišķi, ja tiek risinātas līdzīgas problēmas, ir vērtīgi atrast iespējas, lai mācītos un gūtu atziņas no pilnīgi atšķirīgām profesijām.
Eksperimentā tika izmēģinātas četras dažādas profesijas – viņa bija bārmene bārā/kafejnīcā “Herbārijs”, projektu vadītāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras radošajā inkubatorā, strādniece, kas novāca spirulīnu Latvijas uzņēmumā “Spirulina Nord” un komandas instruktore, kas dienu pavadīja mežā ar piedzīvojumu organizāciju “Lūzumpunkts”. Katra pavadītā diena šajās profesijās, kā secināms, ļāva izprast ar kādiem izaicinājumiem saskaras atšķirīgās nozarēs strādājošie un, cik dažādi cilvēki organizē un plāno savu ikdienu. Vienlaikus sekojot līdzi Latvijas un Eiropas kopējai statistikai, mūsdienu straujajā darba kultūrā bažas rada augstais izdegšanas risks, kas novērojams arī vairumā profesiju.
Izdegšana bārmeņiem
Visbiežāk izdegšanu izraisa emocionāls un fizisks izsīkums, kā arī pārmērīgs un ilgstošs stress. Līdz ar izdegšanu mazinās motivācija, krīt produktivitāte un var rasties veselības problēmas. Piemēram, lai arī viena diena bārmeņa darbā var izklausīties kā jautra un bezbēdīga pieredze, tā ir prasīga profesija, kas paredz garas darba stundas, stāvot kājās, un pastāvīgu komunikāciju ar klientiem. Arī bārmeņu darba laiks mēdz būt gana specifisks – dažkārt sešas dienas nedēļā, no rīta līdz naktij, vien ar pāris īsām atpūtas pauzēm.
Lai sāktu strādāt efektīvāk, bārmeņiem jādod priekšroka rūpēm par sevi, racionalizēt visus iespējamos darba procesus, efektīvāk sazināties ar kolēģiem un vairāk novērtēt īsos pārtraukumus. Lai gan bārmeņu darbs var būt finansiāli ienesīga profesija, tai nepieciešama arī efektīva laika pārvaldība, komunikācijas prasmes un spēja līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi.
Automatizācija monotonu darbu aizstāšanai
Tehnoloģijām turpinot attīstīties, darbaspēka automatizācijas tēma kļūst arvien aktuālāka. Daudzus monotonus darbus var automatizēt, lai palielinātu produktivitāti. Cenšoties labāk izprast automatizācijas potenciālos ieguvumus un trūkumus, un to, kā procesi tiek realizēti nelielos ražošanas uzņēmumos, viena diena tika pavadīta par bioreaktoros audzētas mikroaļģes – spirulīnas – novācēju Latvijas uzņēmumā “Spirulina Nord”. Uzņēmumā ir izveidota lampu automātiska ieslēgšana bioreaktoros, tās ieslēdzas noteiktos laikos, aktivizējot darbību. Tomēr tādu uzdevumu, kā piemēram, etiķešu līmēšana joprojām veic cilvēki.
Tiek secināts, ka uzņēmumam ir liels sistematizācijas un automatizācijas potenciāls, lai palielinātu kopējo produktivitāti un padarītu darbu efektīvāku individuālā līmenī. Tomēr, tā kā uzņēmums ir salīdzinoši jauns, automatizācijas ieviešanas procesā vēl ir jāpārvar daudz izaicinājumu. Automatizējot monotonus un atkārtotus uzdevumus, darbinieki var koncentrēties uz sarežģītāku un radošāku darbu. Tas savukārt var palielināt apmierinātību ar darāmo darbu.
Instruktoru kvalitātes standarts
Trenera iekšējais stāvoklis un apzinātība ir būtisks faktors, kas var ietekmēt darba kvalitāti un treniņu efektivitāti. Tā kā treneru un instruktoru loma korporatīvajā pasaulē turpina attīstīties, pieaug pieprasījums ne tikai pēc viņu zināšanām konkrētās jomās, bet arī pēc spējas veicināt un attīstīt komandas dinamiku. Viens no šīs profesijas aspektiem, kas bieži tiek ignorēts, ir trenera “higiēnas” nozīme, kas instruktoriem ir jāsaglabā, lai nodrošinātu savu produktivitāti un labsajūtu. Praksē to saprot kā divu dienu pārtraukumu starp vadītām grupām.
Eksperimenta pienākumi komandas instruktores darbā, piedzīvojumu organizācijā “Lūzumpunkts“, bija vadīt grupu nodarbību kopā ar treneri Māri Resni piedzīvojumu terapijā menedžeru komandai. Galvenais uzdevums bija vērot dalībniekus un analizēt viņu savstarpējās attiecības, rīcību un vārdus. Lai izprastu dalībniekus, ir nepieciešama milzīga uzmanība, kas var izraisīt emocionālu un intelektuālu nogurumu. Šajā profesijā ir nepieciešama pašpietiekama un veselīga pieeja, zināšanas komunikācijā, psiholoģijā un darbā ar uzņēmumu komandām. Tāpat tika novērots, ka sarežģītāki intelektuāli uzdevumi, pat ja tos risina dabā, var ļoti pazemināt enerģijas līmeni, savukārt būt par novērotāju, nevis vadītāju, ir īpaša un neparasta pieredze.
Lai gan katrai profesijai ir savi specifiski izaicinājumi, dažādās jomās mēdz būt arī kopīgas tēmas un problēmas. Tās risinot un ieviešot plānu to pārvarēšanai, profesionāļi var uzlabot gan savu produktivitāti un apmierinātību ar darbu, gan vispārējo labklājību darbavietā. Neatkarīgi no tā, vai apsverat būtiskas izmaiņas karjerā, vai vienkārši vēlaties paplašināt savu redzesloku, šīs atziņas var palīdzēt virzīties uz pilnvērtīgāku profesionālo dzīvi.
