Meklējot iespējas, kā uzkrāt līdzekļus un aizsargāt tos pret inflāciju, labs palīgs ir akciju tirgi, turklāt pie peļņas ļauj tikt ne tikai akciju cenu kāpums, bet arī uzņēmumu akcionāriem izmaksātās dividendes no iepriekšējās peļņas.

Iepriekšējo mēnešu straujais akciju cenu lēciens pasaules biržās ir pierimis. Iespējams, šobrīd ir pienācis brīdis padomāt par drošākām investīciju alternatīvām. Iemesls tam var būt gan atziņas, ka centrālo banku procentu likmju samazinājums varētu būt lēnāks nekā līdz šim, gan arī fakts, ka kopējais ekonomikas fons ir stipri vien nepārliecinošs un kāpuma ziņā ievērojami piezemētāks par to lēcienu, ko piedzīvojis akciju tirgus. Šie faktori var norādīt uz to, ka akciju cenu kopējais kāpums biržās varētu būt piezemēts.

Šobrīd riskanto finanšu instrumentu tirgus ir savdabīgā “gaidīšanas režīmā”, vērojot, kas notiks ar makroekonomiskajiem rādītājiem un aizdevuma procentu likmēm turpmāk, tādējādi pastāv iespēja, ka kāpums akciju tirgos atgriezīsies. Brīdī, kad tālāko notikumu attīstība ir ievīta neskaidrības plīvurā, bet uzņēmumu peļņas rādītāji kopumā ir vērtējami samērā pozitīvi, investoriem ir iespēja pelnīt ar ieguldījumiem tajos uzņēmumos, kuri tradicionāli ir bijuši samērā dāsni pret saviem akcionāriem peļņas sadalē, proti, ir ar pievilcīgu dividenžu politiku. Tādējādi, iegādājoties uzņēmumu akcijas, par kurām tiek maksātas dividendes, rodas iespēja gan mazināt potenciālos ieguldījumu riskus, gan tikt pie papildu peļņas. Jāpiebilst, ka šādi uzņēmumi salīdzinoši mazāk var ciest arī dažādās tirgus krīzēs, turklāt tās var sākties vēlāk un beigties agrāk nekā uzņēmumiem, kuri nav orientēti uz stabilu un/vai lielu dividenžu izmaksu.

Uz ko raudzīties?

Liela nozīme ir dividenžu izmaksu apmēram un regularitātei. Rietumu tirgos (šī prakse pamazām varētu vairāk ienākt arī Baltijas valstīs) uzņēmumu akcionāri dividendes izmaksā ļoti bieži – ik ceturksni. Savukārt, runājot par segmentiem kopumā, regulārākos un ienesīgākos dividenžu maksātājus var atrast starp uzņēmumiem, kuri cita starpā izceļas ar stabilu finanšu plūsmu, kas netiek būtiski ietekmēta arī ekonomisko satricinājumu laikos, proti, uzņēmumi, kuri nav tik ļoti atkarīgi no ekonomikas cikla fāzēm. Šādi uzņēmumi meklējami pārsvarā tā dēvētajos necikliskajos ekonomikas sektoros, pie kuriem varētu pieskaitīt telekomunikācijas, komunālo saimniecību, tostarp arī apbedīšanas biznesu, kā arī veselības aizsardzības sektoru.