Tuvojošās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta vēlēšanas var mainīt politisko un ekonomisko līdzsvaru pasaulē, tomēr pagaidām finanšu tirgus dalībnieki vairāk uztraucas par augstajām procentu likmēm un no tām izrietošajām sekām. Turklāt iepriekšējā apmātība ar mākslīgā intelekta uzņēmumiem šobrīd ir viens no varbūtējiem iemesliem, kas var veicināt masveida izpārdošanu akciju tirgos.

Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas ir tuvu, pagaidām tās vismaz šķietami nevar nosaukt par galveno akciju cenu virzītājspēku Volstrītā. Tradicionāli ne viens no kandidātiem – ne demokrāti, ne republikāņi – necenšas izdarīt kaut ko tādu, lai aizkaitinātu investorus. Šeit jāpaskaidro, ka akciju tirgus nav tikai lielo korporatīvā segmenta spēlētāju un bagātnieku naudas izvietošanas vieta, tajā savus līdzekļus iegulda arī vienkāršie darba rūķi. Līdz ar to viņu labklājība var ļoti iespaidot arī vēlēšanu iznākumu.

Republikāņus vai demokrātus?

Kopumā neatkarīgi no prezidenta ASV ekonomika savos pamatos nemainās, tomēr konkrēta kandidāta aktivitātes var ietekmēt gan noskaņojumu, gan cenu kustību akciju tirgū. Šeit var atcerēties Donalda Trampa iepriekšējo nākšanu pie varas, kad viņa virzītās izmaiņas nodokļu likumdošanā ievadīja procesus, kuri veicināja arī strauju akciju cenu kāpumu Volstrītā. Viņa valdīšanas laikā ASV akciju tirgus 500 lielāko kompāniju indeksa “Standard&Poor’s 500” (S&P 500) vērtība pieauga par apmēram 60%. Taču ir jāatceras, ka ne visu šo kāpumu var uzskatīt par šī prezidenta administrācijas veikumu. Liela nozīme ir arī valsts centrālās bankas rīcībai, piemēram, Covid-19 krīzes laikā veicinot finanšu injekcijas ekonomikā, kas sākotnējās panikas izraisītos defektus pārvērta par efektiem, ļaujot Volstrītai turpināt kāpumu.

Jāpiebilst, ka, lielā mērā pateicoties šai centrālās bankās rīcībai, arī Džo Baidena laiks fondu tirgū pagājis krietnas izaugsmes zīmē. Laika posmā no 2021.gada janvāra līdz 2024.gada augustam minētais akciju indekss pieaudzis par 52%, neskatoties uz dažādiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, ko radīja procenta likmju un ģeopolitiskās nestabilitātes pieaugums.