Katrs uzņēmējs, kuram bankas kontā atrodas lielāka naudas summa, beidzamajā laikā ir sastapies ar situāciju, ka banka piemēro komisiju par šādas naudas glabāšanu. Ja kopsumma kopā dienas beigās pārsniedz, piemēram, “Swedbank” 300 000 eiro, “Luminor Bank” 1 000 000 eiro vai “SEB bankā” 400 000 eiro, tiek ieturēti procenti par konta atlikumu. Kāpēc ir radusies šāda prakse? Vaicājam finanšu jomas ekspertiem!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ir noteikusi negatīvas likmes, kas nozīmē: komercbankām par naudas glabāšanu centrālajā bankā ir jāpiemaksā (nevis tiek saņemti procenti). Tādējādi jau kādu laiku vairākās Eiropas valstīs ir prakse, ka komercbankas saviem lielajiem klientiem piemēro negatīvas likmes. Kas no tā gūst labumu?

Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro: “Procentu maksājumi, ko turīgākie uzņēmēji ar lieliem depozītu atlikumiem maksā par juridiskās personas norēķinu vai depozīta konta atlikumiem, ir negatīvo procentu likmju blakusefekts, proti, vietējā tirgū ir liels depozītu pārpalikums, kas Latvijā, tāpat kā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs, ir radies fiskālās un monetārās ekonomikas stimulēšanas rezultātā. Attiecīgi bankas lielu daļu depozītu glabā Latvijas Bankā (LB), par ko LB piemēro samaksu (negatīvu procentu likmi).

ECB jau kopš 2015. gada bankām piemēro negatīvas procentu likmes, taču līdz šim tās šos izdevumus sedza no saviem ieņēmumiem. Tikai beidzamā gada laikā šo praksi – klienti paši maksā par viņu naudas glabāšanu – attiecina arī uz klientiem Latvijā. Jāuzsver, ka šī prasība attiecas tikai uz daļu klientu – pašiem turīgākajiem uzņēmējiem ar lieliem depozītu atlikumiem. Uzņēmēji par naudas glabāšanu maksā to pašu maksu, ko bankas maksā LB (tieši sedzot radušās izmaksas, nekādus papildu ieņēmumus vai peļņu bankas šajā situācijā negūst). Privātpersonas, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd nemaksā par naudas glabāšanu.”

Kādi ir ieguvumi no tā, ka LB piemēro negatīvu procentu likmi? Mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību, nodrošināt lētus naudas resursus, rosināt bankas aktīvāk kreditēt tautsaimniecību, bet uzņēmējus – nevis turēt brīvus naudas līdzekļus bankās, bet investēt tos savā attīstībā, skaidro LB.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vēl piebilst: “Eiropā tā jau ir kādu laiku izplatīta prakse, un tas ir saistīts ar ECB centieniem atbalstīt ekonomiku. Proti, zemas un negatīvas procentu likmes motivē naudu laist apgrozībā, ieguldīt biznesa attīstībā, kas sekmē ekonomiku, un bez šādas atbalstošas monetārās politikas gan eirozonā, gan Latvijā tautsaimniecības aktivitāte būtu bijusi zemāka, bet bezdarbs – augstāks. Arī pandēmija būtu atstājusi daudz dziļākas un paliekošākas rētas ekonomikā.

Vienlaikus Latvijā ir vērojamas nozīmīgas atšķirības banku procentu likmju ziņā. Proti, vairumā eirozonas valstu ECB noteiktās negatīvās procentu likmes ir arī rezultējušās ļoti zemās kredītu procentu likmēs un veselīgā kreditēšanas izaugsmē. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs kredītu procentu likmes kopš 2015. gada nav būtiski mainījušās vai ir pat pieaugušas, un šobrīd tās ir gandrīz divreiz augstākas nekā daudzās citās eirozonas valstu. Turklāt šo procentu likmju atšķirību nespēj izskaidrot tādi tradicionālie procentu likmi noteicošie faktori kā banku uzturēšanas izmaksas vai kredītrisks. Tas lielā mērā liecina par komercbanku piemērotu augstāku uzcenojumu kredītiem Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.”