Nepietiekami izmantota iespēja strādāt efektīvāk
2024-02-08
Kārlis Mikoss, SIA “Tailwind Technologies”, dibinātājs un izpilddirektors
Finanšu vadības profesionāļu vidū ikdienā bieži tiek diskutēts par uzņēmumu efektivitātes uzlabošanu. Viena no iespējām, ko jau labu laiku nodrošina Eiropas Savienības (ES) likumdevēji, bet kas vēl joprojām netiek pilnvērtīgi izmantota, ir iespēja automātiski importēt un lietot savu banku kontu transakciju datus savās vai trešo pušu lietotnēs. Šo iespēju bieži apzīmē ar angļu valodas terminu “open banking”.
“Open banking” direktīva
Pēdējo gadu laikā stājušies spēkā dažādi ES līmeņa “spēles noteikumi”, kuru vidū ir arī direktīva 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Cita starpā tā paredz pienākumu bankām nodrošināt to klientiem iespēju automātiski importēt kontos notikušo transakciju datus klientu izvēlētās trešo pušu lietotnēs, kā arī pieņemt klientu maksājumu rīkojumus arī tad, ja tie veikti no trešo pušu lietotnēm. Šīs divas iespējas parasti tiek apzīmētas ar terminu “open banking”. Nosacīti to var interpretēt kā “varu lietot savu bankas kontu, kā un no kurienes vēlos”. Lai datu apmaiņa būtu droša, direktīvā ir noteikts gan datu apmaiņas process, gan veids, kā jāveic lietotāju autentifikācija, gan daudzi citi aspekti.
Kopš 2019.gada bankām ir obligāts pienākums nodrošināt šīs iespējas.
Plašākas iespējas
Iepriekš pieminētā iespēja iesniegt savai bankai saistošus maksājumu rīkojumus no trešo pušu lietotnēm varbūt skan ļoti “sausi un birokrātiski”, bet praksē ar to ir saskāries katrs, kas iepērkas e-veikalos.
Lielākajā daļā Latvijas e-veikalu tiek piedāvātas divas iespējas samaksāt par pirkumu – ar maksājumu karti vai ar pārskaitījumu no sava bankas konta. Iespēja samaksāt no sava bankas konta atsevišķos e-veikalos bija arī pirms 2019.gada, bet tikai tad, ja e-veikals bija veicis tiešu integrāciju ar izvēlēto banku, kas bija salīdzinoši dārgs un darbietilpīgs process.
Direktīvas spēkā stāšanās pavēra iespēju specializētiem maksājumu pakalpojumu uzņēmumiem saņemt tā saukto maksājumu informācijas pakalpojumu sniedzēja (Payment Information Services Provider) licenci, veikt integrācijas ar jebkuru ES valstu banku un piedāvāt e-veikaliem veikt tikai vienu integrāciju, bet klientiem iespēju veikt maksājumus no daudzu banku kontiem.
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību no Ķīnas ieved kartona kastītes un maisiņus, papīra skaidas un džutas diegus, ko paredzēts izmantot preču iesaiņošanai. Vai šādā gadījumā sabiedrībai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis? Vai situācija mainās, ja iesaiņojuma materiāli tiek ievesti no Eiropas Savienības valsts?
Finanses
06:00, 16. Mai. 2025
Ne visi gada ienākumu deklarāciju steidz iesniegt uzreiz 1.martā, turklāt pat liela daļa no tiem, kam deklarācija jāiesniedz noteiktā termiņā, vēl nav to izdarījuši. Lai gan vispārīgās lietas par gada ienākumu deklarāciju ir visiem zināmas, ir dažādas nianses, par ko gadās aizmirst. Tāpēc atgādinām, kas jāatceras, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju.
Finanses
09:00, 28. Apr. 2025
2024.gada beigās stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz kārtību kriptoaktīvu ieguldīšanai sabiedrības pamatkapitālā, kā arī paredz atvieglotu kārtību šādu ieguldījumu veikšanai. Kādi juridiskie un praktiskie aspekti jāņem vērā, ieguldot kriptoaktīvus pamatkapitālā?
Finanses
09:00, 10. Apr. 2025
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī spēkā stājas izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot par obligātiem norēķinus bezskaidrā naudā uzņēmumiem, kuru struktūrvienībā vai juridiskajā adresē veikto darījumu kopsumma iepriekšējā gadā pārsniedz 50 000 eiro. Bet kā ir ar izbraukuma tirdzniecību? Tā nav struktūrvienība, un tā nenotiek juridiskajā adresē. Vai izbraukuma tirdzniecībā jādrošina iespēja saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā?
Finanses
08:08, 8. Apr. 2025
Skaidrojumu sniegšana bankai par to, kādēļ tiek veikts maksājums sadarbības partnerim uz kādu no tā sauktajām augsta riska valstīm ir lieks laika un resursu patēriņš, it īpaši tad, ja šāds skaidrojums par vienu un to pašu sadarbības partneri jāsniedz atkārtoti jau kārtējo reizi. Neizpratni par to paudis ne viens vien uzņēmējs. Tomēr bankas uzsver – dažāda veida riski šādiem maksājumiem ir ļoti augsti un papildu pārbaudes nepieciešamas pašu uzņēmumu drošībai.
Finanses
09:00, 4. Apr. 2025
Nodrošināt stabilu un regulāru naudas plūsmu uzņēmumā nav nemaz tik vienkāršs uzdevums. Un nav svarīgi, vai tas ir tikko reģistrēts uzņēmums, vai tas ir uzņēmums ar pieredzi un stāžu. Visbiežāk uzņēmējs cenšas iztikt ar personīgajiem līdzekļiem, tos aizdodot uzņēmumam un cerot pēc laika saņemt atpakaļ. Kādus dokumentus noformēt un kā šādu aizdevumu norādīt grāmatvedībā?
Finanses
09:00, 2. Apr. 2025
2025.gadā Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atkal ir iespēja iegūt Eiropas Savienības MVU fonda finansiālo atbalstu intelektuālā īpašuma priekšizpētei, reģistrācijai, kā arī konfliktu risināšanas stratēģijai.
Finanses
06:00, 19. Mar. 2025
Lasītājs jautā: Vai individuālajam komersantam jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju, lai sociālajā tīklā “Facebook” ievietotu maksas reklāmu? Komersants nav PVN maksātājs un nekādus ar PVN apliekamus darījumus neveic.
Finanses
10:00, 28. Feb. 2025
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai draud tas pats?
Finanses
06:00, 24. Feb. 2025
Straumēšana, piemēram, videospēļu spēlēšanas tiešraižu pārraidīšana dažādās platformās, Latvijā kļūst aizvien populārāka. Par to brīvprātīgi, ziedojumu veidā skatītājs var pateikties straumētājam. Vai par šādiem ienākumiem ir jāmaksā nodoklis? Apskatām, kas par to teikts tiesu praksē!
Lasītājs jautā: 2025.gada 1.aprīlī stājas spēkā izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz, ka uzņēmumiem un iestādēm būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini, ja to apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Uz kādām iestādēm/uzņēmumiem attiecas šī prasība? Piemēram, uzņēmumam ir trīs veikali, kas atrodas blakus. Katrs veikals reģistrēts kā atsevišķa struktūrvienība, katra atsevišķa veikala apgrozījums nesasniedz 50 000 eiro, bet visu kopā – sasniedz. Vai uz šādu uzņēmumu attiecas prasība ieviest bezskaidras naudas norēķinus?
Lasītājs jautā: Latvijā reģistrēts individuālais komersants (IK) iegādājas preces Shein.com un citos internetveikalos. Vai šādā gadījumā IK jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam? Kādas sekas var rasties, ja PVN nav piemērots?
Finanses
06:00, 12. Feb. 2025
Fiktīvie darījumi ir viens no izplatītākajiem riskiem nodokļu tiesību jomā, īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kontekstā. Šādu darījumu slazds ir nopietns drauds uzņēmējdarbībai, jo var radīt ne tikai finansiālas sekas, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai. Rūpīga darījumu dokumentācija un partneru pārbaude ir galvenie elementi, kas palīdzēs aizsargāties no iespējamām nodokļu risku problēmām. Latvijas tiesu prakses gadījumi apliecinājuši, cik svarīga ir tieši dokumentu esība.
Finanses
09:00, 11. Feb. 2025
Lasītājs jautā: Vai atvasinātai publiskai personai, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, attiecīgi tiek daļēji finansēta no valsts budžeta, pienākas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi darbinieku dāvanām?
Finanses
09:00, 22. Jan. 2025
Publiskajā vidē nereti parādās viedokļi, ka bankas un finanšu iestādes uzdod pārāk daudz jautājumu vai nepamatoti atsakās sniegt finanšu pakalpojumus saistībā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem. Vai tā tik tiešām ir šī brīža ikdiena vai gadu gaitā iesakņojies mīts, kas vairs neatbilst patiesībai?
Finanses
06:00, 16. Jan. 2025
