Norises globālajā finanšu tirgū ieguldītājiem acīmredzami ir labākas, nekā tika gaidīts iepriekš. Proti, neraugoties uz strauju pasaules centrālo banku īstenoto bāzes procentu likmju kāpumu, kas vienlaikus sadārdzina arī aizdevumus un investīcijas, biržas indeksi ne tikai nepiedzīvo savas vērtības kritumu, bet kopš pagājušā gada rudens ir pat nedaudz pieauguši.

Kopumā investīciju mikroklimats šobrīd nav ne ļoti labs, ne slikts, taču ieguldītājiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai sākotnējās ieceres par peļņas gūšanu ātri neizvēršas lielos zaudējumos. No vienas puses, kopš šī gada sākuma biržas indeksu vērtība nav būtiski mainījusies, taču, no otras – tirgi ir ļoti jūtīgi, tādējādi var piedzīvot straujas svārstības, kuru iespaidā akciju cenas var ievērojami kristies. 

Inflācijas blakne

Viens no iemesliem, kādēļ pasaules finanšu tirgi patlaban ir nonākuši ļoti neviennozīmīgā situācijā, ir saistīts ar vairākos gadu desmitos augstāko inflāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Rietumeiropas valstīs pagājušajā gadā sasniegtie inflācijas rādītāji bija augstākie kopš pagājušā gadsimta 80.gadu sākuma, savukārt Latvijā patēriņa cenu skrējiens ir straujākais kopš 90.gadiem, kad sociālisma laika komandekonomika tika pārorientēta uz tirgus principiem. Iemesls, kādēļ tik daudz sanāk runāt par inflāciju, lielā mērā ir saistīts ar tautsaimniecības monetāro uzraugu – centrālo banku – diezgan pasīvo reakciju attiecībā uz laicīgu cenu kāpuma piebremzēšanu.