Veicot uzņēmējdarbību, katra uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu un veicināt izaugsmi un attīstību. Nereti šo mērķu piepildīšanā lielākie klupšanas akmeņi ir debitoru parādi un negodprātīgi sadarbības partneri, kuri kavē maksājumus vai apzināti nepilda ar līgumu noslēgtās saistības. Kādas darbības var veikt uzņēmums, lai veicinātu saistību izpildi? Kādas sankcijas uzņēmums likumīgi drīkst piemērot parādniekam?

Lasītājs jautā: Uzņēmums maksā nodokļus kā pašnodarbinātais (uzņēmējdarbības forma ir individuālais komersants (IK)). Preces ir grāmatas, dažādas apdrukātas lietas, kā arī pašu ražotas kancelejas preces. Tika reģistrētas struktūrvienības – mājaslapa, Facebook.com un Instagram.com lapa, bet tirdzniecība internetā notiek tikai Latvijā (uz ārvalstīm preces netiek sūtītas). Vai personai jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā? Kas jāņem vērā, reģistrējoties un kārtojot grāmatvedību, ja tomēr nākas reģistrēties?

Finanšu piramīda ir organizēta struktūra, kas finansē savas saistības pret ieguldītājiem ar ieņēmumiem no jaunemitētām saistībām, maldinot ieguldītājus par finansējuma avotu un visbiežāk neveicot nekādu reālu ienākumus nesošu komercdarbību (izņemot nepārtrauktu jaunu līdzekļu piesaisti). Vienkāršākā valodā izsakoties, vēlāko ieguldītāju iemaksātā nauda tiek izmantota, lai izmaksātu mākslīgi realizētu peļņu sākotnējiem ieguldītājiem. Kā piramīdas darbojas? Šādas shēmas darbības galvenais mērķis ir jaunu dalībnieku piesaiste. Finanšu piramīdas zenītā sākotnējie ieguldītāji jeb ieguldītāji piramīdas augšdaļā parasti gūst vislielāko peļņu, kas sekojoši kļūst par magnētu jaunu ieguldītāju piesaistei. Nepārtraukti pievienojoties jauniem dalībniekiem, naudas pieplūdums strauji izplatās pa piramīdas līmeņiem. No jaunpienācējiem plūsma nonāk pie tiem, kas atrodas piramīdas hierarhijas augšgalā. Tomēr apakšējā līmenī esošie dalībnieki bieži zaudē, ja nespēj piesaistīt jaunus ieguldītājus.

Jautā lasītājs: Fiziskai personai, kura veic komercdarbību, visa komercdarbība notiek interneta mājaslapā. Šī fiziskā persona pārdod preces, kuras iegādājas no citas valsts. Preces neieceļo Latvijā, bet gan uzreiz no iepirkšanas vietas tiek piegādātas klientam. Vai tādā gadījumā ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN)? No kādas summas tas ir jāaprēķina?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) 14.septembrī paziņotais lēmums par galvenās refinansēšanas procentu likmes pieaugumu līdz 4,5%, bet likmes “uz nakti” kāpumu līdz 4%, nozīmē tālo aizdevumu sadārdzināšanos. Vienlaikus potenciāli ieguvēji kļūst arī noguldītāji, kuriem par savu uzkrājumu nodošanu glabāšanā komercbankas maksās vairāk nekā iepriekš.

2023.gada 15.jūlijā stājies spēkā Vērtspapīrošanas likums. Kā Latvijā veicas ar vērtspapīrošanu? Kādus kredītus var vērtspapīrot un ar kādiem riskiem jārēķinās?

Ieguldīšana ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā likt savai naudai strādāt. Laikā, kad inflācija arvien vēl ir augsta, ieguldīšana palīdz saglabāt vai pat palielināt naudas vērtību. Lai gan investīciju uzsākšana nav sarežģīta, līdzekļu ieguldīšana akcijās tomēr prasa zināmu sagatavošanos un izpēti.

Būt uzņēmējam nenozīmē tikai pārdot preci vai sniegt pakalpojumu un vadīt biznesu, tas nozīmē arī būt uzņēmuma pamatam, kurš zina un pārzina mazliet no visa, proti, jāzina, kas notiek uzņēmuma grāmatvedībā, lietvedībā un attīstības nodaļā, kā norit uzņēmuma nodaļu darbība.

Neraugoties uz to, ka Baltijas valstu ekonomiskais fons jau ilgāku laiku nav sevišķi pārliecinošs, vietējie akciju tirgi investoriem šogad sagādājuši visai labas iespējas nopelnīt. Tiesa pagaidām ir grūti izteikt viedokli, vai šī gada atlikušajos mēnešos ieguldītājiem izdosies saglabāt savu pozitīvismu.

Nodokļu administrēšanas funkcijas īstenošanai likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts plašs tiesību un pienākumu apjoms. Nodokļu administrēšanas ietvaros VID vienmēr ir bijušas tiesības īstenot dažādus ar nodokļu nomaksas uzraudzību saistītus kontroles pasākumus, kuru piemērošana tiek izvēlēta atkarībā no VID noteiktiem riska faktoriem.

Ja darbinieks strādā jaunuzņēmumā, tad pamatā jāievēro Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tā mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā (pētniecības produktu komercializāciju). Tiem tiek piemērots valsts atbalsts nodokļu nomaksai. Apskatīsim pieejamos atbalsta rīkus.

Grozījumi Komerclikumā (KL), kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā, nākotnē noteikti novērsīs problēmas, kas saistītas ar neapmaksātu pamatkapitālu. Tomēr praksē vēl aizvien pastāv kapitālsabiedrības, kuru dibināšanas vai pamatkapitāla palielināšanas process nav noritējis kā plānots, un dibinātāji, sabiedrības esošie vai no jauna uzņemtie dalībnieki (akcionāri) nav veikuši pamatkapitāla apmaksu. Neapmaksāts pamatkapitāls rada gan būtiskus ierobežojumus kapitālsabiedrībai un personai, kas uz daļām parakstījusies un tās nav apmaksājusi, gan papildu pienākumus kapitālsabiedrības valdei.

Biznesa attīstība jeb jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo – izaugsme, ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem cilvēku labklājības pieaugšanai. Augoša uzņēmējdarbība nozīmē ne vien jaunas darba vietas un lielākus nodokļu maksājumus, bet arī plašākas iespējas cilvēkiem realizēt savu potenciālu gan kā uzņēmējiem, gan veiksmīgu uzņēmumu darbiniekiem. Savukārt biznesa attīstības virzītājspēks ir finansējuma pieejamība – to veido gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties, gan banku spēja kreditēt.

Šī brīža ekonomiskie izaicinājumi uzņēmumiem liek pārdomāt arī darbaspēka jautājumus: kā sabalansēt darbinieku motivēšanas jautājumu (algas pieaugums, dažādi labumi) un uzņēmuma gaidas attiecībā uz peļņas rādītājiem? Šajā situācijā daudzi uzņēmumi meklē efektīvākus finansiālā atbalsta veidus ar zemu nodokļu nastu vai bez tās, piemēram, neapliekamus papildu labumus. Šoreiz izpētīsim, kādus papildu labumus un citus noderīgus rīkus var izmantot savu darbinieku atbalstīšanai Baltijas valstīs.

Investīciju vidē izplatīts ir teiciens “Sell in May and go away” jeb, latviski izsakoties, "Pārdod maijā un dodies tālāk”, kas akciju tirgus cikliskuma ietvaros aktīvajiem investoriem nozīmē izpārdot vērtspapīru portfeļus pirms vasaras atvaļinājuma sezonas un atgriezties rudenī, šogad praksē netiek piekopts. Vismaz šķietami nē, jo, tuvojoties vasaras sākumam, pasaules akciju tirgos ir vērojams investoru pirkšanas aktivitāšu pieaugums un ar to saistīts akciju cenu kāpums.