Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, dzīve neapstājas arī globālās pandēmijas laikā, jo uzzināt jaunāko informāciju, sazināties ar radiem, draugiem un paziņām, iegādāties primāri nepieciešamās lietas un pat vadīt biznesu var tiešsaistē. Tāpēc šobrīd ir ļoti būtiski, lai digitālajā vidē publicētā informācija ir pieejama un saprotama ikvienam lietotājam, uzsver dažādības vadības un digitālās vides piekļūstamības eksperti.

Šis nosacījums attiecināms gan uz lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmējiem, gan arī dažādām organizācijām un valsts institūcijām. Šobrīd, lai nodotu informāciju par izmaiņām uzņēmumu darba laikos, klientu un dažādu iestāžu apmeklētāju apkalpošanas kārtībā, preču un pakalpojumu pasūtīšanas iespējām, valstiski nozīmīgiem lēmumiem u.tml., primāri izmanto daudzveidīgus digitālos kanālus – tīmekļa vietnes, savstarpējās saziņas lietotnes, sociālos tīklus u.c. Sociālās distancēšanās apstākļos tas nozīmē, ka šos kanālus ikdienā vairāk sāk izmantot ne vien pieredzējuši lietotāji, bet arī cilvēki, kuri iepriekš dažādu objektīvu iemeslu dēļ izvēlējās saziņu klātienē.

Piemēram, saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2018. gada ziņojuma datiem Latvijā interneta lietotāju īpatsvars iedzīvotāju vidū gandrīz atbilst Eiropas Savienības vidējam rādītājam, tomēr 52% Latvijas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, kas viņiem liedz efektīvi lietot internetu, turklāt 19% digitālo prasmju nav vispār, liecina Eiropas Komisijas 2018. gada dati.

Latvijā digitālās vides piekļūstamības jautājumiem līdz šim nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc piekļūstamības ierobežojumi novērojami teju ikvienā tīmekļa vietnē, mobilajā lietotnē u.tml. Īpaši izteikti šos ierobežojumus ikdienā izjūt cilvēki ar invaliditāti. Taču dažādu apstākļu ietekmē ar tiem saskaras ikviens lietotājs, norāda digitālās vides piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko. "Šo ierobežojumu identificēšana un novēršana uzņēmumiem un organizācijām prasīs zināmu laiku un resursus. Tāpēc šā brīža situācijā ir vērts sākt ar pašu minimumu – jaunu, stabilu ieradumu veidošanu informācijas noformēšanai digitālajos resursos, tā veicinot mijiedarbību ar lietotājiem," skaidro eksperts.