Pirmais, par ko iedomājamies, runājot par sezonas darbiem, ir skolēnu brīvlaiks un dobju ravēšana, bet tas patieso situāciju atspoguļo nepilnīgi. Sezonālā darba apjoma pieaugums jūtams daudzās nozarēs. Ir grūti prognozēt, cik smagi ekonomiku ietekmēs Covid-19 pandēmija, bet sezonālas darba apjoma svārstības saglabāsies daudzās nozarēs.

Aizritējuši jau teju divi mēneši pagājuši, dzīvojot un strādājot ārkārtējās situācijas režīmā. Šis laiks licis vadītājiem pārvērtēt visu iespējamo un pieņemt dažus ļoti sāpīgus lēmumus. Cerams, ka jūnija vidū varēsim atgriezties normālā režīmā, tomēr pasaulē ekspertu vidū ieviesies jēdziens "jaunais normālais". Tas nozīmē, ka pat tad, ja ierobežojumus sāk atcelt, mums nepieciešams iekšējais resurss, lai pielāgotos jaunā normālā apstākļiem.

Lai gan brīdinājuma signāli par pārmaiņām pasaulē bija manāmi jau no gada sākumā, protams, ne es, ne mani partneri nebijām gatavi tam, kas notika. Ikdienas komunikācija un saskarsme notika klātienē, protams, uzsverot cilvēciskā faktora, savstarpējās ķīmijas un personisko attiecību nozīmi. Darba grafiks bija sagatavots pusgadam uz priekšu, tūlīt bija jāparaksta līgums, pie kura strādāju veselu ziemu, bet pēkšņi viss apstājās. Tāpēc jautājums, ko un kā darīt tālāk, ietekmēja mani visās četrās dimensijās, t.i., partneri, klienti, komanda, piegādātāji.

Pašreizējās darba tirgus tendences liecina, ka atrast kvalificētus darbiniekus kļūst arvien sarežģītāk un dārgāk, līdz ar to visā pasaulē uzņēmumi meklē alternatīvus un gudrus risinājumus, lai ikdienas pakalpojumi un darbi tāpat tiktu saņemti un paveikti kvalitatīvi, laikā un par izdevīgu cenu.

Šobrīd teju visās nozarēs aktuāls ir lielais jautājums: vai nākotnē roboti aizstās cilvēku darbu? Un ko šādā gadījumā darīs cilvēki? Skaidrs, ka personāla vadības jomā šobrīd notiek pārmaiņas, tāpēc noskaidrojam, kādas ir trīs aktuālākās tēmas, par ko šodien domā personāla vadītāji un kas būs aktuālas arī tuvākajā nākotnē.

Ikviens labs darba devējs vēlas, lai viņa darbinieki justos novērtēti, jo zina, ka tam būs tieša ietekme uz darba rezultātu. Vairot darbinieku labsajūtu var dažādos veidos, un viens no instrumentiem ir konkurētspējīgs atalgojums.

Domājams, nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās novērojams darbaspēka deficīts. Tādēļ, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, darba devēji dara visu iespējamo un neiespējamo, meklējot veidus, kā nodrošināt cilvēku fizisko un emocionālo labsajūtu darba vietā, t.i., cenšoties padarīt viņus laimīgākus. Tomēr stress, neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums mūsdienās neapdraud darbinieku labsajūtu tik ļoti, kā to dara vientulība, kas gluži kā epidēmija pārņem visu pasauli, tostarp Latviju, nopietni apdraudot ne vien cilvēku labsajūtu, bet arī dzīvību.

Lai gan atalgojumam ir ļoti nozīmīga loma darbinieku motivēšanā, cilvēks nav robots – viņš nevar strādāt ar 100% atdevi astoņas stundas pēc kārtas. Neskaitāmi pētījumi apliecina, ka darbinieku produktivitāte un efektivitāte ir tieši saistīta ar viņu labsajūtu, ko primāri ietekmē darba vide. Kam pievērst uzmanību, plānojot biroja modernizāciju, lai noturētu esošos talantus un piesaistītu jaunus?

Esmu no tiem, kuri nepiekrīt, ka prēmijas noteikti vajadzīgas. Jo vairāk maksā, jo vairāk strādā – tas faktiski ir vienas paaudzes radīts mīts. Daudzu gadu laikā visā pasaulē uzkrātā pieredze personālvadības jomā liecina par pretējo: cilvēki drīzāk vēlas saņemt stabilu atalgojumu, nekā pelnīt vairāk. Protams, neviens neatteiksies no papildu ienākumiem, tomēr modernās motivācijas sistēmas pamatojas uz paveicamo darbu pēc būtības, nevis naudu, ko par to saņemam.