Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā. Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

Lai gan veiksmīgākie zīmoli digitalizējās jau pirms pandēmijas, kopumā attālinātais darbs un pulcēšanās ierobežojumi sekmēja šo tendenci. Aizvien vairāk uzņēmumu, tostarp mazie un vidējie apzinās, cik liela nozīme ir zīmola attīstībai, domājot ne tikai par grafisko dizainu, bet arī par mārketingu, komunikāciju sociālajos medijos u.tml. Arī analizējot tendences pasaulē un Latvijā, vērojama pandēmijas ietekme – zīmoli tiecas izmantot dabas, sirreālisma un nereti arī dumpinieciskus elementus, lai uzrunātu patērētāju.

Daudziem lielu pārsteigumu izraisīja no Rīgas domes gaiteņiem atskanējusī ziņa, ka varētu tikt apsvērta doma sastrēgumu laikā galvaspilsētas centrā ieviest iebraukšanas maksu. Tas uzreiz radīja daudz dažādu jautājumu: kāpēc tas vajadzīgs, kādu labumu tas dotu, vai to vispār iespējams izdarīt un tamlīdzīgi.

Šis gads sācies ar izmaiņām arī zemes īpašniekiem, tādēļ laiks parunāt ar kādu šīs jomas ekspertu! Kas ir atvērtie dati, kā turpmāk iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejama informācija par dažādiem īpašumiem, un kas šajā jomā mainās tieši no 2022. gada? Par to intervijā stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Kādas ir jaunās elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietošanas priekšrocības, kādi nodokļu administrācijas lēmumi tiek publiskoti un ko īsti nozīmē automātiskās sodīšanas princips – par to intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties, skaidro advokātu biroja “TGS Baltic” jurists, datu aizsardzības speciālists Jānis Kāršenieks.

Centienos sasniegt Eiropas un Latvijas klimatneitralitātes mērķus, pagājušā gada nogalē plaši izskanēja ziņa, ka iedzīvotājiem būs pieejams valsts atbalsts gan jaunu, gan lietotu elektroauto iegādei. Nesaistīti izskanēja arī ziņa, ka Rīgas dome kā vienu no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem apsver privāto auto iebraukšanas maksu Rīgas centrā. Uz šī fona, iespējams, varētu pieaugt cilvēku interese par elektroauto iegādi. Pēdējos gados radīta arī pievilcīga infrastruktūra – Rīgā un tās apkārtnē jau šobrīd darbojas aptuveni 50 elektroauto uzlādes stacijas (visā Latvijā vairāk nekā 150), un arī atsevišķi degvielas mazumtirgotāji ir paziņojuši par mērķi uzstādīt savās degvielas uzpildes stacijās elektroauto uzlādes vietas. Taču ir vērts tuvāk apskatīt procedūru, kas izstrādāta atbalsta piešķiršanai elektroauto iegādei.

Straujais energoresursu cenu kāpums, ko gan Latvija, gan arī pārējā Eiropa piedzīvo šoziem jeb apkures sezonā, ne tikai valdībai un pašvaldībām, bet arī dažādiem ekspertiem liek domāt, kāds būtu iespējami labākais “spilvens”, kas ļautu vieglāk pārdzīvot šobrīd notiekošo. Aptaujātie eksperti norāda uz diviem galvenajiem iespējamajiem risinājumiem – pievienotās vērtības nodokļa likmes un arī izdevumu par energoresursiem samazināšana.

Kad zvanu uzņēmējam un biznesa eņģelim Jurim Birzniekam, lai norunātu interviju, uzreiz apvaicājos, kā viņam klājas šajā laikā. Sadzirdu atbildi, ka šobrīd katra diena ir kā mācībstunda, atliek vien turēt vaļā maņas, lai neko nepalaistu garām. Par būtiskākajiem ieguvumiem no šīs mācībstundas tad arī gadumijas laikā parunājām vairāk.

Šoziem Eiropa piedzīvo ļoti strauju elektroenerģijas un gāzes cenu kāpumu. Decembra sākumā pieredzētais stundas elektroenerģijas cenas maksimums virs 1000 eiro par megavatstundu jeb vairāk nekā viens eiro par kilovatstundu liek nopietni aizdomāties, vai neesam ļoti tuvu brīdim, kad elektroenerģija reģionā nebūs pieejama pietiekamā daudzumā ne par kādu cenu.

Katra gada sākumā cilvēkiem allaž ir vēlme mēģināt ielūkoties un saprast, kas gaidāms tuvākajā nākotnē. Tas attiecināms uz dažādām jomām – darbu, privāto dzīvi un arī ekonomiku. Kādu tad tautsaimniecības attīstību Latvijā redz mūsu ekonomisti 2022. gadā?

Uzņēmumu digitālā transformācija mūsdienās var būt efektīva tikai tad, ja uzņēmēja rīcībā ir resursi un kvalitatīvi rīki organizācijas datu pārraudzīšanai. Kā digitalizācija var palīdzēt vairot organizācijas potenciālu, un cik aktīvi ir Latvijas uzņēmēji, ikdienā sekojot līdzi biznesa datiem?

Šī saruna notiek kādā gada nogales darbadienā, kad mans pulkstenis rāda plkst. 16.00, bet manas sarunu biedrenes Santas Rožkalnas laikrādis ziņo, ka ir plkst. 7.00 no rīta. Es esmu Latvijā, viņa – Amerikas Savienotajās Valstīs. Sarunāties ar “Printful” pārstāvi ir līdzīgi kā doties uz interviju ar spožu rokzvaigzni – 2021. gadā šis uzņēmums ieguvis vienradža statusu, sasniedzot vienu miljardu dolāru investīciju apjomu. Kas šim vienradzim iekšā?

Pastāvēs, kas mainīsies uz augšu, – vērtējot Latvijā notiekošo ekonomikā un mūsu visu dzīvē beidzamajos pāris gados, optimistiski saka “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz ar patērētāju pieprasījumu, Eiropas Savienības (ES) uzstādījumiem, kā arī augošo konkurenci par resursiem arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt savus iekšējos procesus un meklē iespējas, kā samazināt savu ietekmi uz vidi. Tiek mainīts kopējais skatījums uz ilgtspēju, tāpēc nepieciešams kāds, kas vada šīs pārmaiņas uzņēmumā un veic stratēģiskus lēmumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tāpēc rodas jautājums – vai uzņēmumam nepieciešams ilgtspējas vadītājs?