Eiropas Ziemeļvalstīs un Baltijā vērojams cenu pieaugums uz elektroenerģiju, kas turpinās pieaugt līdz pat šī gada beigām. Kas ir ietekmējošie faktori un ko sagaidīt no enerģijas ražošanas jomas tuvākajos gados? Atbildes meklē "Swedbank" analītiķu grupa - Līva Zorgenfreija, Liis Elmiks un Karls Nilsons.

Situācija Eiropā

Enerģijas cenas Eiropā šogad, sākot ar vasaras beigām, ir pieaugušas un paredzams, ka tās saglabāsies paaugstinātas visu rudens ziemas periodu, veicinot augstāku inflāciju, kas lielākajā daļā reģionu sasniegs maksimumu nākamā gada sākumā un pēc tam pakāpeniski palēnināsies. Tas ir attiecināms ne tikai uz Baltijas valstīm, bet arī uz Ziemeļvalstīm (Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija un Zviedrija).

Enerģijas cenu kāpums ir pacēlis inflāciju līdz augstākajam līmenim, kāds nebija redzams daudzus gadus. Ziemeļvalstīs gada patēriņa inflācija jau augustā sasniedza aptuveni 2-3%, bet septembrī Baltijā inflācija sasniedza 5–7%.

Ietekmējošie faktori

  • Straujā ekonomiskā atveseļošanās, kas paaugstināja pieprasījumu.
  • Novecojušu atomelektrostaciju aizvēršanās, centieni paaugstināt "zaļās" enerģijas pieprasījumu, kaut gan ir izteikts šādu staciju trūkums.
  • Laikapstākļi, kas pēdējā gada laikā bijuši netipiski – ļoti auksta ziema, sausa un karsta vasara, tāpēc ēku sildīšanai un dzesēšanai bija nepieciešams vairāk enerģijas un tēriņu. Zemais nokrišņu daudzums pazemināja ūdens rezervuāru līmeni un hidroenerģijas ražošanu, kas it īpaši Norvēģijā ir ļoti svarīgi, jo aptuveni 94% elektroenerģijas nāk no hidroelektrostacijām. Arī vēja plūsmu samazināšanās nozīmēja mazāku vēja enerģijas iegūšanu (2020. gadā vējš piegādāja 14% no Eiropas elektroenerģijas).
  • Zemāka atjaunojamās enerģijas ražošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc piesārņojošākiem enerģijas avotiem, piemēram, akmeņoglēm un dabasgāzes. Lielāks pieprasījums nozīmēja oglekļa cenu paaugstināšanos, kas pēdējā gada laikā pieauga par trim reizēm.
  • Elektroenerģijas piegādes tīklu traucējumi. Gāzes piegāde ir nepietiekama, jo Krievija ir palēninājusi gāzes piegādi Eiropai (Krievija piegādā aptuveni 40% no ES patērētās gāzes). Vienlaikus sašķidrinātās dabasgāzes imports saskaras ar spēcīgu konkurenci no Āzijas valstīm (Japānas, Ķīnas un Dienvidkorejas), kur arī cenas ir paaugstinātas - galvenokārt spēcīgā pieprasījuma dēļ. Vēl viena problēma ir tāda, ka Eiropas gāzes pārvadāšanas kuģi šobrīd ir piepildīti tikai par 70%, nevis parastajiem 90%. Tas nozīmē, ka piegādes temps ir pārāk lēns un cenas pirms ziemas perioda strauji pieaugušas, radot saspringtu situāciju tirgū un neizturamu spiedienu uz cenām.

Ko tas nozīmē uzņēmējiem?

Augstākas enerģijas cenas ietekmē arī uzņēmējus, kas daļai ir pārvaldāmi un pieņemami, bet dažiem izraisa pamatīgas galvassāpes. Tas ir atkarīgs no uzņēmuma nodarbošanās sfēras un no patērētā elektrības daudzuma ražojot konkrētu produkciju. Vidēji uzņēmums patērē 5% naudas līdzekļu elektrības rēķinu apmaksai, taču rūpniecības nozarē šis skaitlis ir augstāks, un, skatoties uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējiem rādītājiem, rūpniecības nozare sastāda 26 % no kopējā enerģijas patēriņa valstī.

Šobrīd izteikta problēma Latvijā ir tāda, ka daži mazākie enerģijas tirgotāji pārtrauc darbību, jo ir piedāvājuši klientiem fiksētas cenas līgumus un vairs nespēj to nodrošināt par nemainīgu cenu, jo ir paaugstinājušās izmaksas elektrības ražošanai. Tas atklāj arī potenciālu risku vēl vienai problēmai – monopola izveidošanos konkrētā tirgū, samazinoties konkurencei un paaugstinoties cenām, nepiedāvājot tarifu izvēles iespējas. 

__________________________________________________________________________

Pārejas laikā uz videi draudzīgāku ekonomiku, enerģijas cenas tiks paaugstinātas, palielinot nodokļus neatjaunojamiem enerģijas avotiem

__________________________________________________________________________

Labā ziņa ir tāda, ka daudzi lielāki un energoietilpīgāki uzņēmumi ir apdrošinājušies pret cenu pieaugumu enerģijas piegādē, kas mīkstinās triecienu budžetam. Tomēr, ja situācija saasināsies un cenu kāpums padarīs elektroenerģijas tirgotāju darbību neilgtspējīgu, daži varētu ķerties klāt pie klientu spēkā esošo līgumu laušanas. No otras puses, tie uzņēmumi, kas paši ražo enerģiju, it īpaši, ja tā ir no saules vai vēja - ieguldījumi atmaksāsies. Tāpēc nākotnē arvien vairāk sagaidāms, ka palielināsies to uzņēmumu skaits, kas investē vai ražo "zaļo" enerģiju, kas arī atbilst šī brīža pieņemtajam ES Zaļā kursa mērķiem – veidot "zaļu" ekonomiku, dzīvot un ražot "zaļi".

Zaļais kurss un riski

Atrodoties pārejas periodā uz "zaļo" enerģiju, cenu krīzes izaicinājums, ir nostādījis fakta priekšā, ka Eiropā uz doto brīdi nav stabila un uzticama enerģijas avota. Iepriekš kā uzticams avots bija ogļu un atomelektrostacijas, taču notiekošā pāreja uz vēja un saules enerģiju tirgū rada daudz lielāku nestabilitāti. Vēl jo vairāk jāpievērš uzmanība faktam, ka aptuveni 25% no ES importētās naftas un, vēl svarīgāk, 45% no degvielas - dabasgāzes – tiek importēts no Krievijas ar kuru Eiropai bieži vien nesakrīt viedokļi, rada savus riskus. 

Pārejas laikā uz videi draudzīgāku ekonomiku, enerģijas cenas tiks paaugstinātas, palielinot nodokļus neatjaunojamiem enerģijas avotiem, nākot pretī un ieviešot priekšrocības tikai "zaļajiem" un "tīrajiem". Cenu svārstības turpināsies it īpaši tajos brīžos, kad piedāvājums nesakritīs ar pieprasījumu, jo šobrīd nevar panākt enerģijas pārpalikumu veidošanos. Tomēr ilgtermiņā atjaunojamiem energoresursiem vajadzētu nodrošināt pasaulei lētāku enerģiju.

Atkarība no fosilā kurināmā Eiropas Savienībā (ES)

Pieejamās bruto enerģijas daudzums ES (%, 1990.g. - 2019.g.)

fossil fuels_2_Eurostat.png

Avots: Eurostat

Grafikā uzskatāmi parādīts, ka 2019. gadā fosilais kurināmais veidoja 71% no 27 ES dalībvalstīm pieejamās bruto enerģijas (Bruto enerģija ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai apmierinātu valsts vai reģiona enerģijas vajadzības). Šis procents pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami samazinājies, pateicoties atjaunojamās enerģijas pieaugumam. Kopš 1990. gada fosilā kurināmā procentuālais daudzums ES ir samazinājies par 10,9 procentpunktiem. Tas parāda divus aspektus – negatīvu un pozitīvu. Pirmkārt, pozitīvi vērtējams tas, ka Eiropa vairs nav tik atkarīga no neatjaunojamiem dabas resursiem, fosilā kurināmā, jo pārtiekam no atjaunojamiem dabas resursiem, taču negatīvi vērtējams tas, ka pieprasījums ir pieaudzis un netiek apmierināts, tādējādi paaugstinājušās cenas. Lielās pārmaiņas nākušas ar inflāciju.  

Nākotnes perspektīva – enerģijas cenu maiņas scenārijs

Cenu turpmāka maiņa ir atkarīga no šīs ziemas laikapstākļiem, jo ziema būs barga – sausa, auksta un ne tik vējaina, tad cenas turpinās augt, bet ja ziema būs silta un vējaina, tad situācija izvērtīsies atjaunojamās enerģijas ražošanas apjoma pieaugumā un cenas varētu samazināties agrāk nekā gaidīts.

Alternatīva: Dažu tukšgaitā strādājošu ogļu un degslānekļa elektrostaciju restartēšana, lai gan ir kaitīga zaļajiem mērķiem, varētu ierobežot turpmāku cenu pieaugumu, tomēr arī tas būs dārgi, ņemot vērā ogļu un oglekļa atļauju augstās cenas.

Potenciāls atvieglojums varētu būt arī gāzes piegādes palielināšanās no Krievijas uz Eiropu. Bet, ja tas notiek, izmantojot jauno "Nord Stream 2" gāzes cauruļvadu (starp Krieviju un Eiropu), kura celtniecība pietuvojusies beigām, var paiet mēneši, pirms tiek pabeigta dokumentu kārtošana un tiks pietiekami palielināts gāzes piegādes piedāvājums.

Savukārt jaunajam elektrības kabelim starp Norvēģiju un Apvienoto Karalisti varētu būt divējāds efekts: tas varētu samazināt lētas hidroenerģijas piedāvājumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū, bet saglabāt mērenu vai nelielu cenu kāpumu zemas hidroenerģijas ražošanas un piegādes laikā.

Secinājums: Šī krīze atspoguļo to, ka nepieciešams arvien vairāk investēt atjaunojamo enerģijas avotu ražošanā, piemēram, vēja un saules enerģijas ražošanā un jau esošo elektrības tīklu uzlabošanā, lai paātrinātu elektroenerģijas piegādi un mazinātu riskus attiecībā pret ilgstošu inflāciju, cenu pieaugumu. Katram uzņēmumam un indivīdam šobrīd nepieciešams padomāt par gudriem enerģijas patēriņa veidiem, piemēram, ik pa laikam atslēgties no elektrotīkla vai citiem veidiem, kā taupīt elektroenerģiju.