Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu paketi, un to mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienības klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politika būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tā ir pakete, kam ir piešķirts savs nosaukums – Zaļais kurss. Tas nozīmē dažādus pārkārtojumus un arī investīcijas faktiski katras valsts tautsaimniecībā. Cik lielā mērā Latvijas ekonomika un mūsu uzņēmēji tam ir gatavi?

Var izrādīties nereāli

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis norāda: Eiropas Savienības (ES) izvēlētais virziens par labu ekoloģiskākai tautsaimniecībai ir apsveicams, vienlaikus atzīstot, ka pašreizējos apstākļos tas var izrādīties nereāls un, iespējams, vēl līdz minētajam 2030. gadam tā nosacījumi būs jāpārskata. Kā būtiskus šī procesa ietekmējošos apstākļus uzņēmējs min gan krīzi enerģētikas jomā, strauji sadārdzinoties energoresursiem, gan arī ģeopolitiskos sarežģījumus Eiropā, kas daļai izvirzīto mērķu vairāk liekot izskatīties pēc politiskiem lozungiem, nevis praktiska plāna, kas jau drīz vien varētu likt izšķirties par pieticīgākiem mērķiem. Vēl svarīgs faktors esot starptautiskā konkurence. “Jāņem vērā, ka, strauji padarot ražošanu ekoloģiskāku Eiropā, ekonomiski ieguvēji būs uzņēmumi ASV un Āzijā. Mēs jau sen konkurējam nevis sava mazā tirgus apstākļos, bet faktiski visas pasaules tirgū. Tāpēc, globāli raugoties, iegūst tās kompānijas un valstis, kas spēj piegādāt salīdzinoši lētāku produkciju,” saka LTRK prezidents. Uzņēmēju organizācijas līderis arī pauž skeptisku attieksmi pret Latvijas pozīciju šajā jautājumā kopumā, mēģinot pielāgoties visām ES prasībām, nevis aizstāvot Eiropas līmenī savas valsts uzņēmēju intereses. “Sliktākais ir tas, ka Latvijai faktiski vispār nav nekādas politikas, – kā ES tiek nolemts, tā mēs arī darām, nevis mēģinām īstenot savu politiku,” piebilst A. Rostovskis.

Jau dzīvo zaļāk

Vēl skeptiskāks par Zaļā kursa principu ieviešanu Latvijā ir zemnieku saimniecības “Pīlādži” īpašnieks un lauksaimnieks Edgars Putra. Arī viņš akcentē lielo investīciju nepieciešamību, lai nodrošinātu ES prasību izpildi šajā jomā. “ASV ir veikts pētījums par to, kas notiks brīdī, kad ES būs ieviestas Zaļā kursa visas prasības, un amerikāņu aprēķini liecina – iedzīvotāju patēriņa grozs sadārdzināsies par 128 dolāriem mēnesī. Mēs varam strādāt, investēt, ieviest ar Zaļo kursu saistītās prasības, bet tas nozīmē, ka arī saražots tiks mazāk. Un šeit jāņem vērā, ka iedzīvotāji nesāks ēst mazāk, – mums tik un tā ik dienu būs nepieciešams zināms pārtikas daudzums. Tātad, to visu darot, vajadzētu atbildēt vismaz uz diviem jautājumiem – kur ņemt tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, un kas par to visu spēs samaksāt?” secina E. Putra.