Pēdējie pieci gadi ir bijuši izaicinājumu pilni gan mārketinga speciālistiem, gan reklāmdevējiem, un visi ir vienisprātis – reklāma vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk. Reizēm mārketinga speciālists jūtas tā, it kā ar naudu kurinātu krāsni, – tiek tērēta milzīga naudas summa, bet rezultāti ir, maigi izsakoties, apšaubāmi. Vai taisnība, ka reklāmas efektivitāte ir samazinājusies, vai arī mēs vienkārši vēl neesam apguvuši “jaunus trikus”? Ja tā tiešām ir samazinājusies, kāds ir iemesls un kā uzlabot tās efektivitāti?

Reklāmas efektivitātes pasliktināšanās skaidrojama galvenokārt ar trīs cēloņiem:

  • vispirms dzīvē ienāca regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula), kas būtiski samazināja mārketinga speciālistu funkcionalitāti. Kļuva neiespējami veikt masveida sūtījumus, aukstos zvanus un tamlīdzīgi;
  • tad dzīvē ienāca pandēmija, kas, no vienas puses, piespieda visus pāriet uz digitālo apraidi, kam vajadzētu atvieglot reklāmdevēju dzīvi, jo vairs nav jāmaksā par dārgu reklāmu, piemēram, pilsētvidē, vai lielu festivālu sponsorēšanu. Taču pilnīga pāreja uz tiešsaisti ir radījusi vēl nepieredzētu informācijas plūsmu un līdz ar to – vēl lielāku izvairīšanos no reklāmas un reklāmas aklumu;
  • visbeidzot, pakāpeniska sīkfailu likvidēšana, izmaiņas pikseļu darbībā “Meta” ekosistēmā un “Ios” inovācijas, kas ļauj lietotājiem līdz minimumam samazināt lietotņu iespējas izsekot lietotāja uzvedībai tiešsaistes vidē, nozīmē, ka mēs būtībā vairs nezinām, kam mērķēt savu reklāmu, jo lietotāji mēdz slēpties un izvairīties no dalīšanās ar informāciju par savām interesēm un uzvedību.

Rezultātā notika tā, ka lietotāji Eiropas Savienībā sajūsminājās par iespēju aizliegt vākt un izmantot datus par viņu uzvedību tiešsaistē, un tas nozīmē, ka kļuva daudz grūtāk viņiem parādīt saistošu reklāmu.

“Meta” eksperti, piemēram, iesaka eksperimentēt ar radošiem risinājumiem un mērķēt reklāmas uz plašāku auditoriju – mazums, izdodas “uzķert” pareizo cilvēku. Rezultātā “Meta” reklāmai jābūt ilgākai, lai mākslīgais intelekts saprastu, kurš lietotāja tips no milzīgās masas, kam rādām reklāmu, aktīvāk mijiedarbojas ar mūsu reklāmu. Tas prasa naudu.