Lai uzņēmums veiksmīgi attīstītos un ilgtermiņā gūtu panākumus, ir svarīgi darboties efektīvi. Kas ir uzņēmuma efektivitāte, un kādi ir tās elementi?

Vispirms ir lietderīgi apskatīt efektivitātes būtību pagātnes ekonomistu izpratnē, jo šis jēdziens sākotnēji parādījās tieši ekonomikas literatūrā. 18.gadsimta ekonomikas klasiķis Ādams Smits (Adam Smith) savos darbos efektivitāti atsevišķi neizcēla, jo, pēc viņa domām, tā bija tirgus “neredzamās rokas” darbības neatņemama sastāvdaļa – tirgus pats tika galā ar neefektīvajiem elementiem un veica nepieciešamās korekcijas, lai to efektivitāte paaugstinātos.

Savukārt 19.gadsimta sākumā viņa pēctecis Deivids Rikardo (David Ricardo) šim jautājumam pievērsa daudz vairāk uzmanības. Viņš mēģināja izstrādāt konkrētas shēmas kapitāla efektivitātes novērtēšanai, noskaidrot faktorus, kuri noteic tās līmeni, kā arī radīja salīdzināmo priekšrocību teoriju. Saskaņā ar to ražošanas specializācija ir izdevīga pat tai valstij, kurai nav absolūtās priekšrocības, ar nosacījumu, ka tai ir salīdzināmā priekšrocība kādas konkrētas preces ražošanā. Tādējādi katrai valstij ir jāspecializējas tādu produktu ražošanā, kuriem ir maksimālā salīdzināmā efektivitāte. Šīs teorijas ietvaros D. Rikardo neapskatīja efektivitāti kā rezultativitāti, bet kā rezultāta un noteikto izmaksu attiecību, kas ir svarīgs ekonomiskais rādītājs, kurš palīdz novērtēt un salīdzināt atšķirīgu darbību rezultātus. Līdz ar to efektivitāte kļuva par neatkarīgu ekonomisko rādītāju.

Efektivitātes mērīšanas metodes

Efektivitāte uzņēmumos ir svarīga gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Jo augstāka efektivitāte, jo pieejamāki resursi un iespējas. Bet jautājums ir – ko uzņēmums vēlas sasniegt, ko pilnveidot, attīstīt. Kad ir skaidri stratēģiskie mērķi un uzdevumi, tad var definēt, kas ir efektivitāte un kā to mērīt konkrētajā uzņēmumā. Efektivitātes realizēšana bieži vien nozīmē struktūras izmaiņas, darbinieku atbrīvošanu no darba, procesu optimizāciju un citas aktivitātes. Bet efektivitāti var uzlabot arī ikdienā, vērtējot katru procesu, mērot tā efektu salīdzinājumā ar ieguldītajiem resursiem, lietderību. Ir situācijas, kad uzņēmumos tiek realizētas aktivitātes, kas vai nu ir zaudējušas aktualitāti, vai šie procesi gadiem nav pārskatīti un vispār nemaz nav vajadzīgi.