Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 2025.gada 5.jūnijā pazemināja trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Tādējādi noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tiks pazemināta (attiecīgi līdz 2%, 2,15% un 2,4%), sākot ar 2025.gada 11.jūniju, informē ECB.
ECB padomes lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību tā nosaka monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.
Inflācija pašlaik ir aptuveni ECB padomes 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā – 1,6% un 2027.gadā – 2%. Lejupvērstās korekcijas par 0,3 procentu punktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan 2025., gan 2026.gadā galvenokārt atspoguļo pieņēmumus par zemākām enerģijas cenām un spēcīgāku eiro kursu. Speciālisti sagaida, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025.gadā vidēji būs 2,4% un 2026. un 2027.gadā – 1,9% (kopumā tāpat kā martā).
Speciālisti paredz, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2025.gadā vidēji būs 0,9%, 2026.gadā – 1,1% un 2027.gadā – 1,3%. Tas, ka pieaugums 2025.gadā nav koriģēts, atspoguļo spēcīgākus rādītājus 1.ceturksnī, nekā tika gaidīts, kopā ar vājākām perspektīvām atlikušajos gada mēnešos. Lai gan gaidāms, ka ar tirdzniecības politiku saistītā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus uzņēmējdarbībā un eksportu, īpaši īstermiņā, pieaugošie valdības ieguldījumi infrastruktūrā un aizsardzībā vidējā termiņā arvien spēcīgāk veicinās izaugsmi. Lielāki reālie ienākumi un stabils darba tirgus ļaus mājsaimniecībām tērēt vairāk. Kopā ar labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem tam vajadzētu vairot tautsaimniecības noturību pret globālajiem šokiem.
Lielas nenoteiktības kontekstā speciālisti vairākos alternatīvos ilustratīvos scenārijos arī novērtēja dažus mehānismus, kas nosaka dažādu tirdzniecības politikas norišu iespējamo ietekmi uz izaugsmi un inflāciju. Saskaņā ar šo scenāriju analīzi, tirdzniecības spriedzei turpmākajos mēnešos vēl vairāk pieaugot, izaugsme un inflācija būs zemāka par pamataplēsēm. Turpretī, ja labvēlīgs iznākums ļautu novērst spriedzi, izaugsme un – mazākā mērā – inflācija būs augstāka par pamataplēsēm.
Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni ECB padomes noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Darba samaksas kāpums joprojām ir straujš, bet turpina ievērojami palēnināties, un peļņa daļēji amortizē tā ietekmi uz inflāciju. Mazinājušās bažas, ka aprīlī vērotās pastiprinātās nenoteiktības un tirgus svārstīgās reakcijas uz tirdzniecības spriedzi rezultātā finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki.
ECB padome ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos tā noteiks atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. ECB padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, un tajos tiks ņemti vērā saņemtie tautsaimniecības un finanšu dati, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks. Padome iepriekš neapņemas virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.
