Ja tiek prasīta kompensācija par iepriekšējos gados neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, būtiska nozīme ir tam, kādās tiesiskajās attiecībās atvaļinājums nav ticis izmantots. Praksē nereti rodas jautājums, vai šādas tiesības vienādā apjomā attiecas uz visām nodarbinātajām personām, piemēram, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, ar kuru sabiedrība noslēgusi darba līgumu, var pretendēt uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu tāpat kā jebkurš cits tās darbinieks.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir viena no darbinieka pamattiesībām – tiesības uz atpūtu un darbspēju atjaunošanu. Darba likuma (DL) 149.panta 1.daļā noteikts: ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Šīs tiesības pamattiesību līmenī izriet no Latvijas Republikas Satversmes 107.panta, kā arī ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31.panta 2.punktā. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir būtisks elements darbinieka tiesību uz taisnīgiem darba apstākļiem nodrošināšanā.

Savukārt, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam saskaņā ar DL 149.panta 5.daļu ir pienākums izmaksāt kompensāciju par visu neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tādējādi nodrošinot darbinieka tiesību uz atvaļinājumu aizsardzību finansiālā izteiksmē.

Vai šādas tiesības attiecas arī uz valdes locekli? Latvijas Republikas Senāts 2023.gada 22.marta spriedumā lietā SKC-86/2023 ir sniedzis atbildi uz šo jautājumu.